Bauskā ziedošs ābeļu dārzs, likvidēts Kalna ielas aplis, tranzīta ielā ierīkots veloceliņš. Daudz oriģinālu ideju pilsētvides sakārtošanai tika piedāvāts ainavu arhitektu plenēra noslēguma seminārā pirmdien, 20. jūnijā.
Četras darba grupas bija sagatavojušas piedāvājumus dažu pilsētas objektu atjaunošanai, iedzīvotājiem draudzīgākas pilsētvides iekārtošanai. Telpiskās attīstības plānošanas speciāliste Sabīne Zāģere kopā ar kolēģiem izstrādājusi oriģinālu Bauskas nosaukuma zīmes atjaunošanas koncepciju. Tās pamatā ir tautiskie Zemgales raksti, Rīgas virzienam piešķirot sarkanos, Rundāles – dzeltenos, bet Lietuvas pusē – zaļos toņus.
Pietiek ar divām joslām
Pārsteidzoši bija ainavu arhitektes Ilzes Rukšānes un domubiedru piedāvājumi par transporta plūsmas reorganizāciju. Ja Bauskā Zaļajā ielā ir divas braukšanas joslas, nav nekāda pamatojuma četrām joslām Kalna ielā. Te viņa iesaka izveidot pa vienai joslai katrā virzienā, pārējo brauktuves daļu atvēlot veloceliņiem, vidū izvietojot stādījumus.
«Aplama ir agrāk paustā ideja, ka tranzīta transports jādabū cauri pilsētai pēc iespējas ātrāk, tad tas radīs mazāku piesārņojumu. Mašīnu joņošanai četrās joslās Kalna ielā nav nekāda pamatojuma. Tās tikpat mierīgi var izbraukt cauri pilsētai vienā joslā ar 30 kilometru ātrumu stundā. Varēs nojaukt barjeras ielas malās, izvietot ziedu stādījumus. Tā mēs panāksim, ka mašīnas brauks lēnāk, pilsētnieku dzīves ritms būs mazāk stresains, kļūs drošāks,» ideju komentē I. Rukšāne.
Aplis kaitina šoferus
«Mēs atteicāmies arī no Kalna ielas apļa, jo apļveida kustība ir uz automašīnām orientēta, tā nav draudzīga gājējiem vai riteņbraucējiem, patērē telpas resursus. Mazās pilsētiņās tā norobežo cilvēkus, tas nav dzīvīgas pilsētas filozofijas pamats. Bauskā šis aplis kaitina pat smago automašīnu šoferus,» skaidro I. Rukšāne. Tika demonstrēti daudzu Rietumeiropas mazpilsētu piemēri, kur transports neuzkrītoši izlīkumo pa šaurajām ieliņām un pēc tam aiztraucas tālāk.
Bauskas novada pašvaldības administrācijas attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone atzinīgi izteicās par braukšanas joslu samazināšanu Kalna ielā. Deputāts Voldemārs Čačs uzsvēra, ka ļoti sarežģīta varētu būt šīs idejas saskaņošana ar valsts ceļu saimniekiem.
Dzīvību Rātslaukumā
Ainavu arhitekte Natālija Ņitavska piedāvāja risinājumus Rātslaukuma atdzīvināšanai: «Bauska man asociējas ar tādu kārtīgu lauku veci – Zemgales strādīgo zemnieku, kurš nekautrējas no savām vērtībām. Tam jāļauj izpausties Rātslaukumā – ar tirgošanās vietām,
ar simboliem bruģakmenī, dzīvīgu strūklaku. Ja reiz alus ir neformālais Bauskas zīmols, no tā nevajag kautrēties, bet likt lietā. Nav atbalstāma stāvlaukuma saglabāšana laukuma malā.»
Arī citos priekšlikumos izskanēja ideja necensties pēc vēsturiskās sterilitātes Rātslaukumā, bet gan ļaut tur izvietot atpūtas un tirdzniecības objektus. Baušķeniece Liene Lote Kalniņa ieteica izveidot te pastāvīgu uzstāšanās laukumu vietējiem ielu muzikantiem, jauniešiem. Pārvietojamas ierīces florbola, ielu basketbola spēlēšanai Rātslaukumā ieteica izvietot baušķenieks Dmitrijs Ščegoļevs.
Centrā iestādīt ābeļdārzu
Novārtā netika atstāts lielveikala «Rimi» laukums un bijušā dīķa teritorija. Speciālisti ieteica lielo stāvlaukumu «saskaldīt» ar koku stādījumiem, tādējādi mazinot pelēkās asfalta masas un auto ietekmi pilsētas koptēlā. Lielajā zālienā bija ieteikums veidot koku stādījumus, ābeļdārzu, varbūt pat mazstāva apbūvi. Izskanēja interesanti priekšlikumi «Rimi» uzraksta «nomākšanai» ar kokiem, ar vides elementiem.
Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ainavu arhitekte Inga Langenfelde ieteica «pieradināšanu» Bauskai sākt jau labu laiku pirms pilsētas oficiālās robežzīmes Codes pagastā. Viņa ierosināja veidot jaunu Bauskas zīmi, pie kuras iebraucēji gribētu piestāt un nofotografēties. Bija oriģinālas idejas, kā pārveidot Kalna ielas nogāzes, kas ir no Rīgas puses pirms Mēmeles tilta.
Neparasti priekšlikumi
Daiga Zigmunde, Latvijas Ainavu arhitektu biedrības priekšsēdētāja, «Bauskas Dzīvei» atzina, ka pašvaldība ieguvusi daudz materiāla pārdomām, kā sakārtot Bauskas vizuālo tēlu, radīt šeit cilvēkiem draudzīgāku dzīves telpu: «Vairākas idejas ir profesionāli ļoti oriģinālas, drosmīgas. Turpmākais ir pašvaldības ziņā – pieņemt politiski drosmīgus lēmumus vai likt pilsētai kalpot tranzīta plūsmai, turpinot pielāgot visu braucēju ērtībām, vai radikāli mainīt šo vidi, par galveno nosaucot iedzīvotājus, viņu drošību, psiholoģisko komfortu. Ja gribas redzēt pilsētas ielās cilvēkus, kuri te droši pastaigājas, atpūšas ielas malas kafejnīcās, tad jārīkojas radikāli. Protams, ir arī idejas, kuru īstenošanai vajadzīga vien labā griba, kas daudz nemaksā, bet spēj radīt jaunu, citu priekšstatu par Bausku, piemēram, pilsētas nosaukuma zīmes, koku sakopšana.»
Domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks nenoliedza, ka skatījums no malas daudzas lietas izgaismojis pilnīgi negaidīti. Vienlaikus apstiprinājumu guvušas ieceres, par kurām jau agrāk ir domāts. Kā piemēru viņš minēja stāvlaukuma izbūves priekšlikumus pie tilta Mūsas kreisajā krastā. Tā ir svarīga, pilsētai ļoti vajadzīga lieta, jo pils un pils parka pasākumu apmeklētājiem transporta novietošana ir ļoti aktuāla. Priekšsēdētājs pauda nožēlu, ka iespēju klātienē dzirdēt daudzās interesantās idejas neizmantoja pārējie deputāti. «Kad būs jāpieņem būtiski lēmumi, atkal radīsies daudz jautājumu un neskaidrību,» noteic R. Ābelnieks.
