Bauska man ir mīļa un tuva jau no bērnības. Te dzīvo mani radi, tāpēc vismaz pāris reižu gadā cenšos viņus apmeklēt.
Bauska man ir mīļa un tuva jau no bērnības. Te dzīvo mani radi, tāpēc vismaz pāris reižu gadā cenšos viņus apmeklēt. Šoreiz jūsu pilsētiņā pavadīju nedēļu.Tā kā Bauskā nebiju ciemojusies ilgāku laiku, ar interesi vēroju notikušās pārmaiņas. Tās ir visnotaļ pozitīvas.
Tomēr par vienu nepatīkamu lietu gan nolēmu uzrakstīt. Kāpēc Bauskas centrā, tieši pretī pilsētas Domes logiem, ierīkots varžu dīķis? Kustoņi tur savairojušies neticamā daudzumā, kurkst dienu un nakti bez apstājas. Dīķī pat ūdeni nevar ieraudzīt – sīkie ūdensaugi to pārklājuši tik blīvi kā sega. Starp vardēm peld krietns ducis tukšu alus pudeļu. Izskatās, ka dīķītis nav tīrīts vairākus gadus.
Kad savu pārsteigumu izteicu māsīcai, viņa atbildēja, ka kurš katrs ar dīķi pilsētas centrā nemaz nedrīkstot rīkoties pēc saviem ieskatiem – tas piederot kādam īpašniekam. Viņš pats Bauskā nedzīvojot, bet esot vairāku lielu grunstgabalu mantotājs.
Man nav nekādu iebildumu, ka cilvēki saņem atpakaļ senču īpašumus, taču nevaru saprast, kādēļ viņi par tiem nerūpējas. Brīnos arī par to, ka pilsētas Dome neizrāda nekādu interesi. Cik man zināms, pašvaldībām tomēr jākontrolē, kādā kārtībā mantinieki uztur saņemtos objektus.
Varžu dīķis, manuprāt, nevar kļūt par Bauskas rotu. Pilsēta nav nekāds dabas rezervāts, kur visiem procesiem ļauts ritēt savu gaitu. Ūdenstilpēm, kuras ierīkotas apdzīvoto vietu centros, jārada estētisks iespaids. Bet varbūt baušķenieki domā citādi?
M. KOZLOVSKA Rīgā
