Šogad aprit 82 gadi, kopš tika proklamēta mūsu valsts. Tāds periods atbilst gluži ilgam cilvēka mūžam.
Šogad aprit 82 gadi, kopš tika proklamēta mūsu valsts. Tāds periods atbilst gluži ilgam cilvēka mūžam.
Strīdas par apgaismojumu
1920. gadā Bauskas pilsētas Domei nācās risināt ļoti mūsdienīgu problēmu – par pilsētas ielu apgaismošanu naktīs. Pirmo reizi elektriskais ielu apgaismojums mūsu pilsētā tika ierīkots vācu okupācijas laikā 1916. gadā. 1920. gada aprīļa sēdē Bauskas Dome nolēma, ka ielas naktīs nevajag apgaismot no 15. aprīļa līdz 15. augustam. Savukārt oktobrī nosprieda apgaismojumu ieslēgt no plkst. 21 līdz 24.
No īpašnieka atpērk brauktuvi
Nedaudz komiska šķiet toreizējo domnieku sadarbība, lemjot par kādu vēlākos laikos «pazudušu» ielu. Vēl 1919. gada nogales dokumentos ir minēta Bauskas vācieša Georga Boethera (G. Böttcher) īpašumā izveidotā iela, kas «ir taisīta no vācu karaspēka». Citos dokumentos tā tiek saukta par Firksa ielu, laikam jau toreizējā vācu Bauskas kara komandanta vārdā. 1920. gadā mūsu pilsētas Dome nolemj šo ielu atpirkt no zemes īpašnieka G. Boethera par 16500 rubļiem skaidrā naudā. Nav īsti skaidra šīs ielas atrašanās vieta, bet ir zināms, ka minētā kunga gruntsgabals ar namu atradās tagadējās Kalēju un Plūdoņa ielas stūrī.
Trīs ielas Plūdoņa vārdā
Tā paša gada 26. jūlija sēdē: «Domnieks Zutis ienes priekšlikumu, ka rakstnieka Plūdoņa 25 gadu jubilejas gadījiena dēļ (domāta dzejnieka radošā darba jubileja, jo krājums «Pirmie akordi» nāca klajā 1895. gadā – R. Ā.), tagadējo Firks ielu pārdēvēt par Plūdoņa ielu. Dome, aizklāti balsojot, ar 12 balsīm pret divām, pieciem atturoties, priekšlikumu pieņem.»
Toties 20. oktobra Domes sēdes protokolā lasāms: «Plūdoņa jautājums. Noklausoties rakstnieka Plūdoņa vēstuli, ka viņš neatrod pamata Firks ielu nosaukt viņa vārdā, bet vairāk pamatotu viņa vārda nosaukumu vajadzētu dot Sudmalu (tagadējai Rīgas – R. Ā.) ielai, ar kuru viņam saistītas daudzas jaunības atmiņas, pilsētas Dome nolemj uzdot pilsētas valdei stāties sakaros ar rakstnieku Plūdoni, vai viņš citu ielu, izņemot Sudmalu, nevēlētos, lai nosauc viņa vārdā, un nākamā Domes sēdē celt jautājumu priekšā par ielu pārdēvēšanu.»
Nākamajā sēdē 17. novembrī ticis ieprotokolēts: «Firks ielas jautājums, ievērojot to, ka dzejnieks Plūdons ir devis savu piekrišanu par minētās ielas pārdēvēšanu viņa vārdā, Dome nolemj Firks ielu pārdēvēt par Plūdoņa ielu, pārvēršot viņu par būvari (bulvāri – R. Ā.).» Ar to centieni ievērojamā novadnieka nopelnus iemūžināt ielas nosaukumā uz kādu laiku norimst.
Vēlāk šāds ielas nosaukums pilsētas dokumentos vairs neparādās, līdz 1930. gadu otrajā pusē Plūdoņa vārds tiek piešķirts tagadējai Slimnīcas ielai. Savukārt vācu okupācijas laikā populārā dzejnieka vārdā nosaukta tā iela, kam mūsdienās atjaunots Plūdoņa ielas nosaukums (senāk – Pils iela, padomju okupācijas gados – A. Upīša iela). Tātad – savā laikā V. Plūdoņa vārdā ir bijušas nosauktas trīs ielas mūsu pilsētā.
Cenšas apkarot žūpošanu
1920. gadā turpinājās agrāk sāktā žūpības apkarošana, tālab «L. Bartela un N. Judeloviča lūgumus atvērt Bauskā šņaba un liķiera fabriķus, Dome vienbalsīgi atraida».
Savukārt, apspriežot jautājumus par traktieru un restorānu skaitu pilsētā, tāda vienprātība vairs nevalda. 15. decembra sēdē minēts: «Domnieks Zutis aizrāda, ka Dome ir netaktiski izturējusies, atceļot agrāko Domes lēmumu un pavairojot restorānu skaitu no trim uz pieciem, izsakot vairāk pārmetumu latviešu domniekiem, jo latviešu tautības iedzīvotāji visvairāk ir redzami piedzērušies, un vācu un ebreju tautības domnieki personīgu interešu dēļ nav nekad bijuši par dzeršanas apkarošanu, bet gan viņi ar nicināšanu noraugās uz piedzērušiem latviešiem. Par teikto vācu un ebreju frakcijas domnieki izsaka savu protestu – dēļ tam domnieks Zutis ienes priekšlikumu, ka Domes lēmums par divu papildu restorānu atvēršanu revidējams; Dome, aizklāti balsojot ar 13 pret trim, vienam atturoties, priekšlikumu atraida.» Līdz ar to mūsu pilsētā tolaik bija pieci restorāni, no tiem viens piederēja Latviešu ekonomiskajai biedrībai, divi vāciešiem (Krauzem un Lodingam) un divi ebrejiem (Izraelsonam un Feitelsonam).
Aicina ziedot naudu stipendijai
Toreiz, pirms 80 gadiem, valsts svētku dienā – 18. novembrī – pilsētas domnieki sanāca uz svinīgo sēdi. Protokolā lasāms: «Sēdi atklāj Domes priekšsēdētājs F. Šņore un aizrāda uz šīs dienas svinīgumu un nozīmi. Pēc tam ņem vārdu pilsētas galva J. Varenais un ziņo, ka no pilsētas valdes uzaicinātās biedrības un organizācijas apspriedē par Latvijas proklamēšanas piemiņas dienas svinēšanu ir nolēmušas par piemiņu šai dienai dibināt pie Bauskas valsts vidusskolas stipendiju un uzaicina pilsētu ziedot kādu summu priekš minētā fonda, Dome vienbalsīgi nolemj šim fondam ziedot 5000 rubļus. Domnieks Zutis aizrāda, ka 1918. gadā par Latvijas idejas izplatīšanu ir kritis bijušais Bauskas pilsētas domnieks Kļaviņa kungs, kritušā atmiņai derētu Domei izteikt viņa atraitnei savu līdzjūtību. Domes priekšsēdētājs arī piekrīt šim priekšlikumam un uzaicina, pagodinot visus kritušos cīnītājus par Latvijas valsts pastāvēšanu, uzcelties no sēdekļiem. Priekš līdzjūtības izteikšanas Kļaviņa atraitnei izvēl delegāciju no domniekiem Šņores un Freija. Pēc kam sēdi, nodziedot «Lai tumsa zūd», slēdz.»
