Mēmeles krastā dzīvojošu baušķenieku ģimene visu ziemu regulāri barojusi gulbjus.
Mēmeles krastā dzīvojošu baušķenieku ģimene visu ziemu regulāri barojusi gulbjus.
“Bauskas Dzīvei” adresētajā elektroniskā pasta vēstulē, kam pievienoti arī fotoattēli, viņi raksta, ka epizodiska ēdināšana putniem ir bīstama. Ja cilvēki pārtrauc par tiem rūpēties, salā gulbji var aiziet bojā, jo paši vairs aktīvi nemeklē barību.
Pēc janvāra lielā sala Mūsas un Mēmeles krastos gulbjus vairs nemana, jo upes, ar nelieliem izņēmumiem, viscaur klāj ledus. Putni ir pārvietojušies uz neaizsalstošām ūdenstilpēm pie Rīgas HES un citviet, skaidro vides speciālists Valērijs Gabrāns. Viņš piemetina: “Latvijā ziemojošie gulbji nav tie paši, ko redzam pavasaros, vijot ligzdas. Mūsējie jau rudenī ir devušies uz Eiropas siltākiem apgabaliem, kur ir lielāki barības krājumi. Pie mums uzturas no Karēlijas un citiem ziemeļu apvidiem atlidojušie putni. Pārmaiņas apkārtējā vidē ietekmē arī putnu uzvedību, jo izdzīvošanai nelabvēlīgos apstākļos tie cenšas apmesties cilvēku tuvumā pilsētās. Šī vide, piemēram, Rīgas kanālmala, kur visu ziemu uzturas pīļu un citu putnu bari, ir pārāk atšķirīga no ierastās dzīves telpas, līdz ar to putni degradējas, jo viņiem vājinās izdzīvošanas instinkts. Lielās pilsētās tie vienmēr būs paēduši, bet diez vai spēs eksistēt skarbā vidē.
Problēmai ir arī pozitīvs aspekts. Mūsdienās, kad cilvēkiem ir tik minimāla saskarsme ar dzīvo dabu, putnu pastāvīga klātbūtne pilsētā, rūpes par tiem var kļūt par labu ekoloģiskās audzināšanas paraugu bērniem.
