Salīdzinājumā ar vairākiem citiem Latvijas rajoniem Bauskas pusē 2002. gada beigās nebija pārāk daudz nepilsoņu – no visu iedzīvotāju kopskaita (53178) tikai 16 procentu (8505).
Salīdzinājumā ar vairākiem citiem Latvijas rajoniem Bauskas pusē 2002. gada beigās nebija pārāk daudz nepilsoņu – no visu iedzīvotāju kopskaita (53178) tikai 16 procentu (8505).
Aktivitāte nav liela
No mūsu rajonā dzīvojošajiem 2001. gadā saņemti 135 naturalizācijas iesniegumi, 2002. gadā – 130. Pēdējos divos gados 69 mūsu rajona iedzīvotāji ieguvuši Latvijas pilsonību pārreģistrācijas kārtībā, informē Gaļina Aile, Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas reģionālās nodaļas Bauskas filiāles vadītāja. Par situāciju Bauskas rajonā G. Ailei jāsniedz informācija Kurzemes un Zemgales rajonu sanāksmē, kas šodien, 15. janvārī, notiek Saldū.
Aktivitāte pilsonības iegūšanā nav liela. No apmēram 500 tūkstoš Latvijas nepilsoņiem tuvākajā nākotnē varētu naturalizēties apmēram 120 tūkstoš līdz 150 tūkstoš cilvēku. Šādu prognozi aģentūrai LETA 2002. gada beigās paudusi Naturalizācijas pārvaldes (NP) priekšniece Eiženija Aldermane.
Lai noskaidrotu, kāpēc valstī dzīvojošie nepilsoņi nesteidzas kļūt par pilsoņiem, Naturalizācijas pārvalde sākusi pētījumu. Tā izzinās, kāds ir valstī dzīvojošo nepilsoņu viedoklis par pilsonības jautājumiem. Aptaujas tiek veiktas 80 pagastos, kuros ir liels nepilsoņu skaits un viņu ģimenēs daudz bērnu.
Izzina attieksmi
Bauskas rajonā aptaujā iekļautas nepilsoņu ģimenes Iecavas, Īslīces, Vecumnieku, Viesturu, Rundāles pagastā.
Pētījums notiek trīs grupās, skaidro G. Aile. Bauskas rajonā tiek aptaujāti nepilsoņi, kuri runā latviešu valodā, ir labprātīgi asimilējušies, tomēr nepieprasa pilsonību. Aptaujai citos rajonos izvēlētas pašvaldības, kuru teritorijā dzīvo daudz krievu valodā runājošu nepilsoņu, kas naturalizēties nevēlas. Trešā aptaujāto grupa ir vecāki, kuriem tiek vaicāts, kāpēc naturalizējoties viņi nereģistrē savus bērnus par Latvijas Republikas pilsoņiem.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādu iemeslu dēļ cilvēki necenšas kļūt par valsts pilsoņiem. Informācija par aptauju, ko finansiāli atbalsta Somijas vēstniecība Latvijā, tiks sniegta 1. februārī, kad būs zināmi pirmie rezultāti.
Bauskas rajonā lielākais nepilsoņu skaits ir Iecavā, Bauskā, Īslīces un Vecumnieku pagastā. Vairāk par to var uzzināt, ieskatoties pievienotajā tabulā.
Jātērē nauda
Nepretendējot uz objektivitāti, «Bauskas Dzīve» iztēlojās, ka pārstāv Vecumniekos dzīvojošu nepilsoni, kurš tiešām vēlētos iegūt Latvijas pilsonību. «Bauskas Dzīvei» radās viedoklis, ka no šīs ieceres varētu atturēt naudas trūkums. Parēķiniet! Lai nogādātu iesniegumu Naturalizācijas pārvaldes nodaļas filiāles vadītājai Bauskā, ceļa izdevumi braucienam no Vecumniekiem turp un atpakaļ ar autobusu ir apmēram Ls 1,80, neskaitot papildu tēriņus pilsētā.
Iesniedzot dokumentus naturalizācijai, jāmaksā valsts nodeva, kas cilvēkiem atkarībā no sociālā stāvokļa ir Ls 2 – 20. Dodoties kārtot naturalizācijas eksāmenu, – vēl Ls 1,80 par braucienu. Pēc tam vēlreiz tikpat, jo jābrauc uz Bausku dot pilsoņa solījumu, pēc laika atkal brauciens, lai saņemtu Ministru kabineta rīkojumu par pilsonības piešķiršanu. Iesniedzot dokumentus Latvijas pilsoņa pases saņemšanai, jādodas pie fotogrāfa (Ls 1,50 – 2,50), jāmaksā valsts nodeva Ls 10, pēc pases jābrauc – vēlreiz Ls 1,80. Saskaitot iegūstam summu, ko mazturīga vai daudzbērnu ģimene nevar atvēlēt pilsonības iegūšanai, tā ir iztikas nauda visam mēnesim.
Vajag precīzas ziņas
Gaļina Aile uzsver, ka samazināt valsts nodevas maksājumus nav viņas spēkos, to nosaka likums. Viņa arī papildina, ka ir vienkāršots iesniedzamo dokumentu klāsts. Par eksāmena kārtošanu nav jāmaksā, tos reizi mēnesī pieņem Bauskā, tikai tiem, kuri ļoti steidzas, jābrauc uz pārbaudījumu Jelgavā.
Cilvēkiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem, latviešu valodas rakstītprasme nav jāpierāda, jānokārto tests, un pārbaudījums notiek mutvārdos. Nepilsoņu pulkā ir ne mazums cilvēku, kuri varētu iegūt pilsonību pārreģistrācijas kārtā, ja vien varētu iesniegt izziņu no mācību iestādes, kurā pabeigtas mācības latviešu valodā. Izrādās, ka tā kļuvusi par problēmu daudziem, jo skolu arhīvos ne vienmēr atrodamas precīzas ziņas no senākiem gadiem. Bet tiek prasīts izziņā norādīt atestāta numuru, izsniegšanas datumu. Nereti tieši precīzu ziņu sniegšana skolu darbvežiem sagādā grūtības, secina G. Aile.
Katrs iemesls ir svarīgs
Katram cilvēkam ir savi iemesli un izskaidrojums attieksmei pret pilsonības iegūšanu, atļaujas paust «Bauskas Dzīve». Pašlaik nepilsoņi var saņemt normālu personas dokumentu – pasi, kas ir pat drošāka un starptautiski atzītāka nekā tās Latvijas pilsoņa pases, ko sāka izsniegt 1992. gadā.
Naturalizācijas pārvaldes pastāvēšana un izdevība nepilsoņiem iegūt pilsonību noteiktā kārtībā ir iespēja, kas tiek piedāvāta. Taču vai tāpēc tā obligāti jāizmanto visiem? Vai atturību pārmest cilvēkiem, vai arī censties izprast iemeslus?
Svarīgi ir ļoti daudzi aspekti. vienam tā ir pakļautība dienestam armijā, citam iespēja piedalīties vēlēšanās. Vēl kādam ir svarīgas starpvalstu attiecības un nolīgumi, jo, kļūstot par Latvijas pilsoni, nāksies maksāt par Krievijas vīzu ik reizi, kad apciemos kaimiņvalstī dzīvojošos vecākus vai radiniekus.
Neviens no šiem iemesliem nav noniecināms, ja indivīda dzīvē tam ir nozīme. Izvēle iegūt pilsonību vai atteikties no tās liecina par atbildību attiecībās ar valsti. Lai veiktu šo izvēli, ir vajadzīga ne tikai politiskā pārliecība, bet arī motivācija, tas, vai pilsonības iegūšana ietekmēs (mainīs) cilvēka sociāli ekonomisko dzīves kvalitāti. Līdzās citiem aspektiem tas rāda, ka ir lietas, ko nevar panākt kampaņas veidā.
