Veikalos importa preces bez marķējuma (derīguma termiņa un anotācijas latviešu valodā) nav retums.
Veikalos importa preces bez marķējuma (derīguma termiņa un anotācijas latviešu valodā) nav retums. Taču arī tad, ja marķējums ir, preces apraksts dažkārt izrādās nepilnīgs, pat aplams, ja latvisko tulkojumu salīdzina ar oriģinālvalodā rakstīto anotāciju.
Piemēram, paciņā ar lazdu riekstu kodoliem mēdz būt «rieksti ar čaulām augu eļļā», bet zīdaiņiem paredzētais biezenis, ko ražotājs rekomendē izlietot divu dienu laikā pēc burciņas atvēršanas, pēc tulkotāju domām, būs lietojams arī vēl pēc nedēļas.
Marķē izplatītājs, tirgo pārdevējs
Valsts sanitārās inspekcijas Bauskas kontroles un uzraudzības daļas pienākums ir pārraudzīt, kā tiek ievēroti preču marķēšanas noteikumi. Daļas vadītāja Valentīna Ribakova uzsver, ka gan fasētajām pārtikas precēm, gan arī sadzīves ķīmijas, parfimērijas un kosmētikas precēm, ko tirgo veikalos, jābūt atbilstošam marķējumam latviešu valodā. Marķējumā jābūt norādītam preces nosaukumam, sastāvdaļām, derīguma termiņam, uzglabāšanas vai lietošanas īpašiem nosacījumiem, ražotāja nosaukumam un adresei. Vadītāja piebilst, ka preces ir jāmarķē preču izplatītājiem, un rezultāts ir atkarīgs no tā, ar kādu atbildību viņi to veic.
V. Ribakova uzsver, ka preču marķēšana nebūt nenovērš citas nekārtības. Ne visi tirgotāji spēj un vēlas ievērot produkcijas uzglabāšanas nosacījumus. Kaut vai to, ka zivju produkciju (brētliņas garšvielu sālījumā, siļķes marinādē un tamlīdzīgus zivju produktus) drīkst glabāt temperatūrā, kas ir zemāka par nulle grādiem.
Atsakās no nemarķētajām precēm
Rajona Patērētāju biedrības (RPB) komercdirektore Daiga Turka uzskata, ka RPB veikalos lielākās problēmas sagādā rūpniecības preču marķēšana. Lielākie piegādātāji Latvijā vēl nemarķē ražojumus, jo prasība to darīt tika ieviesta nesen, stāsta D. Turka. Viņa neslēpj, ka RPB jau vairākkārt maksājusi sodu par preču marķēšanas prasību neievērošanu.
«Nodrošināt precēm marķējumu nav tirgotāja, bet piegādātāja uzdevums. Bieži vien saņemtajām importa mantām neatrodam realizācijas beigu termiņu. Tādēļ vienīgais, ko varam izdarīt – aizsūtīt piegādātājam atpakaļ nemarķētās preces,» tā D. Turka. Viņa piebilst, ka ir vēl cita iespēja – ja katrai precei atsevišķi nav norādīts realizācijas beigu termiņš, tad no preču sertifikātiem tiek izrakstīti derīguma termiņi, ko pārdevēji paši pievieno precēm.
Patērētājam, iepērkoties veikalā, šaubu gadījumā ir tiesības pieprasīt dokumentu, kurā norādīts preces derīguma termiņš, kā arī to, lai marķējums uz preces būtu precīzs un salasāms, atgādina V. Ribakova. Ja pircējs iegādājies bojātu pārtikas preci, viņš ir tiesīgs pieprasīt veikalā atlīdzinājumu naudā vai arī tās vietā saņemt kvalitatīvu preci. Ar sūdzībām par bojātu produkciju var griezties arī Sanitārajā inspekcijā, piebilst V. Ribakova.
