Gaidāmā benzopirēnu – kūpināšanas procesā radušos vielu – normas pazemināšana gaļas kūpinājumiem ir aktualitāte gan ražotājiem, gan patērētājiem, jo draud no tirgus padzīt iecienītos produktus.
Pircēji ir apņēmības pilni ieradumus nemainīt, tādēļ tirgotavās joprojām taujās pēc mājas kūpinājumiem.
Pirks joprojām
Elga Kaļķe no Vecumnieku novada Skaistkalnes «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka kūpinājumus uzturā lieto reti: «Taču tiem, kas šos produktus iegādājas biežāk, satraukties nevajadzētu. Mums te tirgo Āķu ģimenes produkciju, tā noteikti ir laba un veselīga.»
Līdzīgu viedokli pauž baušķenieks Ernests, kurš ilgus gadus gaļu kūpinājis savās lauku mājās. Tagad līdzīgus produktus viņš pērk tirgū un nedomā ieradumus mainīt.
Pārdevēja Angela Vaišle no «Gaļas veikala» Bauskā stāsta, ka kūpinājumiem pircēju skaits nesamazinās: «Kāda kundze vienu brīdi lietojusi veikalā pirkto ar gāzi žāvēto gaļu, un viņai palicis slikti ar veselību. Tagad viņa atkal pie mums regulāri iegādājas tradicionālos kūpinājumus.»
Vairākumu pircēju tā dēvētā benzopirēna ažiotāža nesatrauc. Īpašas bažas nepauž arī ražotāji. Īslīciete Marija Rosuščana savā uzņēmumā «Bauskas bekons» kūpinājumus gatavo jau vairāk nekā piecus gadus. Iebildumi par produkcijas kvalitāti nav saņemti. «Mūsu kūpinājumus daudzi labprāt ved kā ciemakukuli uz ārzemēm. Vienmēr visi bijuši apmierināti,» stāsta ražotāja. Viņa nekūpina intensīvi, tādēļ iespējamā kaitīgo dūmu ietekme ir minimāla.
Trakums pāries
Skaistkalniete Karīna Āķe gaļas produktus kūpina daudzu gadu garumā un pārdod tos gan vietējā veikalā, gan Bauskā. Viņa neizmanto intensīvās kūpināšanas tehnoloģiju, bet daļu apstrādes procesa veic tā dēvētajā sutināmajā skapī, samazinot dūmu iespējami kaitīgo ietekmi. «Savulaik paraugus nodevām Pārtikas un veterinārajam dienestam. Atbildē mums paziņoja, ka rādītāji ir krietni zemāki par atļautajām normām. Tādēļ jaunās prasības mūs īpaši nesatrauc. Problēmas ražotājiem drīzāk varētu rasties straujās elektrības cenas paaugstināšanas dēļ,» spriež K. Āķe.
SIA «Planik 2» vadītājs Vladimirs Korņenkovs pagaidām nedomā pieprasīt savai produkcijai analīzes, jo tās esot dārgas. «Bauskas Dzīve» jau rakstīja, ka aptuvenās izmaksas produkta pārbaudei ir 90 eiro, atbildi var saņemt 15 dienas pēc parauga nodošanas.
V. Korņenkovs uzskata, ka situācija ir nedaudz pārspīlēta: «Pāries tas trakums, un viss nomierināsies. Ceru, ka Zemkopības ministrija atradīs iespēju, kā aizsargāt mūsu produkciju. Visu nosaka pircējs – ja manta ir garšīga un veselīga, to pērk.»
Ražotāji nepiekrīt zemkopības ministra Jāņa Dūklava apgalvojumam, ka problēma ir uzpūsta. Tieši viņa kā zemkopības ministra laikā 2011. gadā tika pieņemta atbilstīgā Eiropas Komisijas (EK) regula. J. Dūklavs uzskata, ka ražotāji bija laikus informēti. M. Rosuščana tam nepiekrīt: «Nav iespējams mazajam uzņēmējam izsekot visam, ko mūsu valdības vīri Briselei apsola vai izlemj. Ja reiz šāds normatīvs tika pieņemts, to vajadzēja daudz un plaši skaidrot.»
Nacionālais produkts
Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks medijiem paudis, ka organizācija nopietni strādā, lai benzopirēna norma tiktu atstāta iepriekšējā līmenī. «Kūpinājumi ir mūsu nacionālais produkts. Domāju, ka ražotāji kopā ar valdību izcīnīs benzopirēna normas palielināšanu,» prognozēja G. Piteronoks.
Līdzīgu viedokli paudusi Zemnieku federācijas vadītāja iecavniece Agita Hauka: «Kūpināta cūkgaļa un vistas ir nacionālais produkts, kas Latvijā pazīstams desmitiem gadu. EK regula par gaidāmo tirdzniecības aizliegumu mums nebija zināma, tādēļ patlaban esam šokā. Izeja no situācijas ir nekavējoties pieprasīt kūpinājumiem nacionālā produkta statusu.»
UZZIŅAI
Šī gada 1. septembrī jāstājas spēkā jaunām prasībām kūpinātas gaļas un zivju ražošanā. Eiropas Komisijas regula paredz, ka atļautā benzopirēna norma kilogramā produkcijas jāsamazina no pieciem līdz diviem mikrogramiem, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa kilogramā produkcijas jāsamazina no 30 līdz 12 mikrogramiem.
Normatīvs pieņemts 2011. gadā. Latvijas šprotu ražotāji tolaik panāca, ka viņu produkcijai kūpināšanas procesā radušos vielu norma netiek būtiski samazināta.
