No 10 jaunajām Eiropas Savienības valstīm Latvija ir pirmā, kas nosaukusi savu kandidāti – ārlietu ministri Sandru Kalnieti – komisāres amatam, atzīmē aģentūra «Reuters».
No 10 jaunajām Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvija ir pirmā, kas nosaukusi savu kandidāti – ārlietu ministri Sandru Kalnieti – komisāres amatam, atzīmē aģentūra “Reuters”.
Katrai no jaunajām 10 dalībvalstīm līdz janvāra beigām ir jānosauc kandidāts darbam Eiropas Komisijā (EK). Latvijas premjers Einars Repše 7. janvārī telefona sarunā ar EK prezidentu Romāno Prodi sacīja, ka viņš oficiāli izvirzīs S. Kalnietes kandidatūru šim amatam.
ES amatpersonas izteikušās, ka jaunajiem komisāriem pirmos sešus mēnešus nebūs konkrēta portfeļa. Viņi, EK palielinot līdz 30 locekļiem, strādās līdz oktobrim, kad beigsies pašreizējo komisāru mandāti. Pēc tam komisāru skaits samazināsies līdz 25 – katrai valstij būs pa vienam komisāram.
Citi kandidāti
Polijas kandidāte komisāra amatam varētu būt pašreizēja ES lietu ministre Danuta Hibnere, tomēr dažas vietējās amatpersonas izteikušās, ka viņu varētu neapstiprināt.
Iespējamie Čehijas kandidāti varētu būt vēstnieks ES Pavels Telička vai divi bijušie finanšu ministri – Pavels Mertliks un Iva Pilips.
Lietuvas valdības pārstāvis aģentūrai “Reuters” sacīja, ka Viļņa izvirzīs finanšu ministri Daļu Gribauskaiti. Savukārt Igaunijā vadošais kandidāts ir bijušais premjerministrs Sīms Kallass.
R. Prodi arī vēlas palielināt sieviešu skaitu EK, kurā pašlaik 20 pārstāvju vidū ir tikai četras sievietes.
Ekspertu viedokļi
Ārlietu ministre Sandra Kalniete ir piemērota kandidāte eirokomisāres amatam, pateicoties viņas diplomātiskajai pieredzei un zināšanām par ES struktūrām, uzskata aptaujātie ārpolitikas eksperti.
“Kā cilvēks un bijušais ārlietu ministrs varu teikt, ka tā ir laba izvēle,” sacīja bijušais ārlietu ministrs un Latvijas vēstnieks Dānijā Indulis Bērziņš (LC). S. Kalnietes kandidatūra esot piemērota, īpaši ņemot vērā viņas pēdējā laika darbību ES konventā. Ministrei ir arī diplomātiskā pieredze.
Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Atis Lejiņš atzīmēja, ka ministre labi pārzina ES struktūras, viņa pārvalda arī valodas. Turklāt S. Kalniete “nepieder nevienai partijai, kas varētu atvieglot viņas izvirzīšanas procesu un komisāres darba gaitu, jo neizceltos politiskās kaislības”.
Savukārt, kā sacīja politologs Artis Pabriks (TP), S. Kalnietes kandidatūrai ir gan savas spēcīgās, gan vājās puses. Ārlietu ministrei ir ievērojama pieredze diplomātijā, viņa daudz strādājusi ārzemēs un pārvalda valodas. “Tomēr Eiropas Komisija ir tāda kā ES valdība un komisārs netiešā veidā būs Latvijas interešu aizstāvis šajā institūcijā. Tādēļ eirokomisāram jābūt pietiekami eiroskeptiskam un ar labām zināšanām ekonomikā, jo cīniņš galu galā būs par naudu, kur un cik lielā daudzumā tā plūdīs,” norādīja politologs.