«Kā lai izskaidro tādu slimības lapā skolēnam uzrādītu diagnozi «pārslodze», kas ļauj apmeklēt tikai tās stundas, kuras pats skolēns izvēlas?» «Bauskas Dzīves» forumā internetā jautā lasītāja. «Šādu slimības lapu parādās arvien vairāk.
“Kā lai izskaidro tādu slimības lapā skolēnam uzrādītu diagnozi “pārslodze”, kas ļauj apmeklēt tikai tās stundas, kuras pats skolēns izvēlas?” “Bauskas Dzīves” forumā internetā jautā lasītāja.
“Šādu slimības lapu parādās arvien vairāk. Tad rodas jautājums, cik stundu un kādos priekšmetos skolēns izvēlēsies. Kurš būs atbildīgs, ja eksāmens jākārto, bet galviņa tukša?”
Lasāmi arī citi viedokļi: “Visi ir skolā gājuši un eksāmenus nolikuši. Ja bērns slikti jūtas, tad viņam ir jāļauj atpūsties.”
“Redzēs, cik tālu ar šādu attieksmi mēs tiksim – ņaudot, ka ir pārslodze, jūtos slikti utt. Es to sauktu vienā vārdā – slinkums!”
Lai noskaidrotu, vai slodze ietekmē skolēnu veselību, “Bauskas Dzīve” izvaicāja ģimenes ārstes Līviju Platonovu, kurai ir 1200 reģistrēto pacientu, un Gundegu Lasmani (1350).
Tālu no vēlamā
Pirmais, ko uzsvēra abas dakteres, – nav tādas diagnozes “pārslodze”, bet ir kaites, ko izraisa stress, nogurums un citi faktori. Turklāt darba nespējas jeb slimības lapās bērniem un pieaugušajiem diagnoze tiek apzīmēta ar kodu – ciparu un burtu kombināciju –, kas nespeciālistam nav saprotama.
Abas dakteres atgādina, ka atbrīvošana no eksāmeniem, 9. un 12. klasi beidzot, nav atkarīga no ārsta simpātijām vai neiejūtības, kā reizēm uzskata vecāki. To regulē Ministru kabineta 112. noteikumi, kas pieņemti 2003. gada 11. martā. Tajos ir 121 punkts, un katrā no tiem ir vairākas konkrētas diagnozes, kopumā ap 300 saslimšanu, kas tiek uzskatītas par pietiekami nopietnām, lai skolēnu atbrīvotu no eksāmeniem. Ar grozījumiem, kas veikti 2006. gada 16. maijā, tagad noteiktas kaites (traumas), kuru dēļ var atbrīvot arī no pārbaudījuma sportā, bet bērns var kārtot teorētisko ieskaiti.
Tomēr tas, ka skolēnu veselība ir tālu no vēlamā, ir tiesa, atzīst ārstes. Bērniem, kuri cenšas izpildīt mācību iestādes uzdevumus un vēl piedalīties dažādās ārpusskolas aktivitātēs, pietrūkst laika atpūtai, miegam. Seko hronisks nogurums, nervozitāte, trauksmes izjūta vai apātija, bezmiegs. Noguris organisms ir jutīgāks pret dažādiem vīrusiem, citām saslimšanām.
Paši sev nodara pāri
Daudziem skolēniem nopietnas slimības ir jau hroniskā stadijā ar regulāriem saasinājumiem. Tāpēc ārsti var ieteikt bērnam uz laiku samazināt slodzi, iesakot mājas vai individuālo apmācību. Taču mediķi nevar būt atbildīgi par to, kādā kvalitātē notiek šāda veida izglītošanās, kas savukārt var ietekmēt skolēna tālākās sekmes.
Ģimenes ārste Līvija Platonova uzsver, ka bērnu dzīves spriedzi palielina vecāku centieni iesaistīt viņus vienlaikus dažādos pulciņos, mūzikas, mākslas, sporta skolā. Protams, talanti ir jāizkopj, bet jārēķinās ar augoša organisma vajadzībām pēc atpūtas.
Savukārt pusaudžu vecumā bērni paši sev nodara pāri, atzīst daktere L. Platonova: “Pārnāk no skolas un stundām ilgi sēž pie datora, turklāt ne jau tikai tāpēc, lai meklētu mācībām vajadzīgos izziņas materiālus. Pie datora pavadītais laiks taču nav atpūta, bet papildu slodze acīm, mugurai.”
Negrib vingrot
Pirms pārbaudījumiem nereti skolēni cenšas “sagrābt” visu pēdējā brīdī, un tad pēc šāda stresa viņus piemeklē gan paaugstināts asinsspiediens, gan sirdsklauves un citas veselības problēmas.
Skolēniem ļoti nepatīk fiziskās aktivitātes, vingrošana, sportošana, atzīst ģimenes ārste Gundega Lasmane. Mazkustīga dzīvesveida izraisītu aptaukošanos un ar to saistītas kaites nākas konstatēt arvien jaunākiem pacientiem. “Ja pēc nopietnākas slimošanas skolēnam ļauts piedalīties sporta stundās ar samazinātu slodzi (2. grupa), tad visbiežāk viņi cenšas uz tām neiet vispār. Veselības un koriģējošās vingrošanas grupu, kas būtu nepieciešama ļoti daudziem audzēkņiem, skolās nav.”
Šajā ziņā Veselības ministrijai nav vajadzīgās sadarbības ar Izglītības un zinātnes ministriju. Aizbildinoties ar garīgo slodzi, visbiežāk atsakās no fiziskās slodzes, kas noteiktās devās veselību tikai nostiprina un uzlabo, atzīst abas dakteres.
Dažādi viedokļi
ANITA: “Meita Katrīna mācās 9. klasē un arī mākslas skolā. Ātrāk par pusnakti līdz gultai netiek un tad vēl zem spilvena stundu pīkstina mobilo. Turklāt zinu, ka meita diezgan bieži ir tā nogurusi, ka nespēj aizmigt, esmu meklējusi homeopātiskās zāles. Ziemā svaigu gaisu paelpo tik vien, cik tas izdodas ceļā uz mājām.”
DACE: “Zandai tūlīt būs 15 gadu, mācās 8. klasē. Bērns ir mīlēts, paēdis, aprūpēts. Gulēt iznāk ne vairāk kā sešas septiņas stundas, piecelties grūti. Rītos viņa bieži saka: “Kā atnākšu no skolas, tūlīt iešu gulēt.” Tomēr tas izdodas reti.
Meitai ir gastrīts, pirms diviem gadiem sākās regulāras galvassāpes un arī ģīboņi, vienīgi brīvlaikos jūtas labāk. Aizvedu uz Bērnu klīnisko slimnīcu, tur veica dažādus izmeklējumus un atzina, ka objektīvi meitenei nekas nekaiš, veselības traucējumi ir no nerviem.
Mans viedoklis ir tāds, ka skolā slodze ir par lielu. Manuprāt, jāatbrīvojas no mājas darbu pildīšanas.”
INESE: “Uzskatu, ka mācību slodze ir atkarīga no tā, cik skolēns pats mācās. Tā var būt liela jebkurā klasē. Gatavojoties ieskaitēm, Kate ir mācījusies līdz pusnaktij un ilgāk. Domāju, ka visiem skolēniem, kuri cenšas labi mācīties, ir liela slodze, bieži tieši šie bērni arī darbojas ārpusklases pasākumos, skolēnu līdzpārvaldē. Ļoti nozīmīgi, kāds ir pedagogs. Skolotājam svarīgi apzināties, ko viņš māca – savu priekšmetu vai audzēkņus, lai stunda kļūst par radošu darbnīcu. Skolēnam ļoti svarīgs ir vecāku atbalsts un palīdzība.”
AGNESE ir 12. klases skolniece, pagastā, kur viņa dzīvo, vidusskolas nav. Meitene katru rītu ceļas sešos, lai paspētu uz autobusu. Viņa raksta: “Slodzi katrs var izvēlēties pats. Esmu bijusi ļoti uzcītīga, diemžēl gluži vienkārši nepaspēju visu izpildīt teicami, tādēļ sekmju izrakstos parādās arī sešas balles.
Tuvojoties semestra beigām, ieskaites seko cita citai un atelpai nav ne mirkļa. Nereti vienai ieskaitei gatavojos pat trīs stundas. Bet vienā dienā var būt arī divas ieskaites un vēl kādā citā priekšmetā “mazais” darbiņš.
Dažreiz fiziski nav spēka pamācīties. Ja arī piespiežu sevi izlasīt kādu nodaļu no mācību vielas, iegaumēšanai vairs nespēju koncentrēties. Pēc sporta stundām nogurums ir divkārši liels. Turklāt daudzi divpadsmito klašu audzēkņi jau gatavojas studijām – apmeklē papildu nodarbības angļu valodā, matemātikā, fizikā, un šie kursi notiek Rīgā.
Piemēram, mana nedēļas nogale: piektdien pulksten 18 satiekos ar draudzenēm, pulksten 20 ar pēdējo autobusu braucu uz mājām. Sestdienā atpūšos un gatavojos teorētiskajam eksāmenam autokursos. Svētdienā apmeklēju privātstundas matemātikā, un tad klāt ir pirmdiena.”
Uzklausītie viedokļi atklāj līdzīgas ainas no skolēnu ikdienas. Turklāt nav cerību, ka pēc skolas beigšanas dzīve kļūs vieglāka.
Turpinājums tēmai – kā skolēnu slodze skolās tiek kontrolēta. Lasīsit 26. janvāra avīzē.
