Bauskas novada domes deputāti lēmuši par Bauskas novada teritorijas plānojuma otro redakciju – arī šajā versijā ir paredzēta pilsētas robežu paplašināšana. Kopēja sanāksme par otro redakciju notiks februārī, datums vēl nav zināms.
Bauskas novada domes sēde notika 30. janvārī. Pēc vairākām diskusijām komiteju sēdēs atkal piedāvāja praktiski nemainīgu variantu. Teritorijas plānojuma otrā redakcija ietver priekšlikumu palielināt Bauskas pilsētas teritoriju, iekļaujot Bauskā arī tuvējos ciemus – Elektriķu, Jauncodes un daļu Mūsas ciema, kā arī Bērzkalnu un Janeiku ciemu. Šīs teritorijas jau praktiski ir saplūdušas ar pilsētas teritoriju, ir radīta vai veidojas vienota tehniskā infrastruktūra.
Vairāki deputāti uzskatīja, ka paplašināšanai nevar piekrist, jo pret to nobalsoja vairākums aptaujāto iedzīvotāju, kas dzīvo ciemos, kurus plānots pievienot. «Iedzīvotāji ir pauduši skaidru viedokli – viņi nevēlas, lai pievieno. Vajadzētu padomāt par to, kāpēc cilvēki negrib dzīvot pilsētā, kāpēc pilsētas vide iedzīvotājiem īsti nav pieņemama? Vecā Bauska ir tukša, daudzas mājas ir neapdzīvotas. Pat bagāti cilvēki, kuriem ir nekustamie īpašumi, gatavi atdot tos par vienu eiro, jo saprot, ka attīstīt šo īpašumu nevar. Nevaru balsot par šo, jo iedzīvotāju viedoklis nav ņemts vērā,» pauda deputāts Juris Landorfs.
Deputāts Uldis Kolužs atgādināja, ka par komunālajiem pakalpojumiem cilvēki maksā visur un to kvalitātei nav jābūt atkarīgai no teritorijas, kur pakalpojumus sniedz. «Tie 129 paraksti, kas ir pret apvienošanu, – tas nav vienkārši cilvēku skaits. Tās ir ģimenes, tās ir 129 saimniecības,» pauda U. Kolužs. Arī deputāts Aleksandrs Novickis piekrita, ka iedzīvotāju viedoklis jāņem vērā.
«Atgādinu, ka tas ir politisks lēmums. Nesaku, ka cilvēku viedoklis nav jāņem vērā, bet ne jau es mainu pilsētas robežas,» uz pārmetumiem atbildēja Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas teritorijas plānotāja Dace Platonova, atgādinot, ka lēmums jāpieņem deputātiem.
«Jāprasa, kāpēc iedzīvotāji ir būvējuši mājas pie pilsētas, nevis tālāk no tās. Kāpēc tieši šeit? Tāpēc, ka tuvu ir ērtības. Vai nav tā, ka esam pilsētā, bet negribam būt pilsētnieki?» vaicāja Gatis Skurba. «Šis ir mūsu pasūtījums, ko projektētāji izstrādā, lai varam apsaimniekot mūsu teritoriju. Tas ļaus vieglāk apsaimniekot kanalizācijas sistēmu un atkritumu jomu. Domāju, ka Bauska mazāka nepaliks, augs tikai plašumā,» atbalstu pilsētas paplašinātajai versijai pauda arī domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks.
Noslēgumā neapmierinātību ar projektu pauda deputāte Aivija Kursīte. Viņa minēja, ka lēmumprojektā nav paredzēts, cik daudzu iedzīvotāju viedoklim jābūt, lai to ņemtu vērā. «Cik cilvēkiem vajadzēja atnākt, lai viņu viedokli ņemtu vērā? Teorētiski – ja tikai 150 iedzīvotāji atnāk uz vēlēšanām, tad viņi arī var ievēlēt novada domi,» pārmeta A. Kursīte. «Iedzīvotāju viedoklis ir skaidrs – viņi to nevēlas,» vēlreiz atgādināja D. Platonova.
Ar balsu vairākumu deputāti tomēr nobalsoja par piedāvāto versiju, kurā paredzēts paplašināt pilsētas robežas. Lēmumu neatbalstīja Juris Landorfs, Aleksandrs Novickis, Aivija Kursīte, Uldis Kolužs, Andris Arcimovičs un Valdis Veips.
