Kā liecina Valsts policijas dati, visvairāk zādzības īpašumos, kas atstāti ilgstoši bez pieskatīšanas, notiek laika posmā no novembra līdz aprīlim, kas sakrīt ar laiku, kad aukstajā sezonā iedzīvotāji ir atstājuši bez uzraudzības savas vasarnīcas.
Lai mazinātu zādzību skaitu, Valsts policija un «Gjensidige Latvija» aicina iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem pret savu īpašumu, bet ieziemot vasarnīcu jeb sagatavot to atstāšanai uz ziemu, tādējādi parūpējoties gan par īpašuma, gan tajā esošo mantu drošību.
Ik gadu notiek aptuveni 330 zādzības no vasarnīcām un dārza mājām. Bieži vien tie ir gadījumi, kad vasarnīca atstāta ilgstoši bez uzraudzības. Biežāk ilgstošas prombūtnes laikā (20 – 200 dienas) apzagti mājokļi, kuros pēdējo reizi ir būts decembrī (15%), novembrī (12%) un janvārī (10%) jeb gada aukstajā sezonā. Tas nozīmē, ka vēl rudenī ir svarīgi veikt visu iespējamo, lai pēc iespējas samazinātu zādzību risku.
Zagļa ceļš – pa durvīm vai caur logu
Visbiežāk vasarnīcās un dārza mājās zagļi iekļūst, ielaužoties caur durvīm vai caur logu. Ielaužoties caur durvīm, lielākoties tiek uzlauztas slēdzenes vai durvis, taču logu gadījumā visbiežāk tiek izsists tā stikls, dažkārt logs tiek arī uzlauzts, atspiests vai izņemts. Dažkārt zagļi piekļūst kārotajam arī brīvā veidā – pa neaizslēgtām durvīm vai neaizvērtu logu. Pieredze liecina, ka nereti zaglis viegli piekļūst, ja mantas ir atstātas atvērtā dārza teritorijā.
Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas vecākā speciāliste Sanda Gailāne aicina iedzīvotājus padomāt par sava vasaras īpašuma drošību jau tagad, lai pavasarī nebūtu jāsastopas ar nepatīkamiem pārsteigumiem: «Īpašumā nevajadzētu atstāt neko vērtīgu, un, ja iespējams, jālūdz kaimiņiem īpašumu uzraudzīt. Svarīgi ir apkopt to arī ziemā, radot iespaidu, ka kāds regulāri īpašumā ierodas. Ja tas nav iespējams, var lūgt to darīt kādam uzticamam kaimiņam. Ieteiktu īpašumā nodrošināt signalizāciju un apsardzes kompānijas uzraudzību, kā arī padomāt par citiem ilgtermiņa drošības risinājumiem – drošām durvju slēdzenēm un tādu teritorijas plānojumu, kas neļauj zaglim pielavīties kaimiņu nepamanītam.»
Iekāro priekšmetus vai pat apmetas padzīvot
No vasarnīcām zagtas tiek jebkādas lietas, kas ir atstātas, tai skaitā virtuves piederumi un trauki, elektronika (piemēram, televizori, DVD atskaņotāji), sadzīves tehnika (plīts virsmas, putekļu sūcēji, sildītāji), velosipēdi, pārtikas produkti, pļaujmašīnas, trimeri. Visbiežāk tiek konstatēts, ka ir nozagti dažādi vasaras mājā atstātie instrumenti. Ir gadījumi, kad vasarnīcas kļūst ne tikai par zagļu mērķi, bet arī mājvietu. Kā liecina Valsts policijas informācija, gadās reizes, kad nelabvēlis ir ne tikai ielauzies, bet kādu laiku arī netraucēti padzīvojis vasarnīcā un pat atstājis aiz sevis mantas.
Taču zādzības nav vienīgais risks, kas jāņem vērā, ilgstoši atstājot īpašumus neapdzīvotus. «Gjensidige Latvija» risku inženieris Juris Puriņš uzsver, ka tikpat bieži, cik zādzību gadījumā, cilvēki vēršas pie apdrošinātājiem arī gadījumos, kad applūduši īpašumi, īssavienojumu dēļ radušies elektroierīču bojājumi vai pat izcēlušies ugunsgrēki, vētru laikā uz ēkām vai sētām ir nogāzušies koki un izsisti stikli.
«Ja nevēlamies pavasarī saskarties ar zaudējumiem, vasarnīcas ieziemošanai ir jāpieiet ļoti nopietni. Ir jāveic elementāras darbības, sākot ar elektroierīču atvienošanu, logu aizvēršanu un drošu slēdžu uzstādīšanu, beidzot ar elektrības un ūdens padeves atslēgšanu un sauso koku zaru apzāģēšanu. Iesakām arī regulāri apsekot savus īpašumus, lai laikus pamanītu un samazinātu iespējamo zaudējumu,» skaidro J. Puriņš.
