Gan Latvijā kopumā, gan mūspuses četros novados pērnajā gadā saglabājies negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums, tas ir, mirstība pārsniegusi dzimstību. Tomēr Bauskas novada Īslīces pagastā pērn dzimušo skaits ir lielāks nekā mirušo.
Latvija ir viena no nedaudzām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurā ir tik ilgs negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums, kam paralēli klāt nāk liels tautas zaudējums emigrācijā, pauž demogrāfs Ilmārs Mežs.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, iedzīvotāju dabiskās kustības rādītāji Latvijā kopumā 2015. gadā ir šādi: dzimušo skaits 21 692, mirušo – 28 319, noslēgto laulību skaits 13 931. «Demogrāfiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies no ļoti sliktas uz tikai sliktu, vēl ir diezgan tāls ceļš ejams, lai sasniegtu elementāru nulles jeb līdzsvara pozīciju, kad būtu piedzimuši tikpat daudzi, cik nomiruši,» tā pērnā gada tautas mikroskaitīšanas preses konferencē sacīja I. Mežs.
Statistika mūsu novados
Vecumnieku, Iecavas, Rundāles un Bauskas novada apkopotie demogrāfiskie dati apstiprina, ka arī šeit vēl joprojām mirstība ir lielāka nekā dzimstība. Priecē tas, ka atsevišķu pagastu rādītāji ir tuvu līdzsvara pozīcijai, kur līdz pozitīviem rādītājiem šķir vien dažu cilvēku skaits. Tā, piemēram, Vecumnieku novada Valles pagastā pagājušajā gadā jaundzimušo ir 15, bet mirušo 16. Tuvu līdzsvaram ir Brunavas, Ceraukstes, Codes pagasts.
Bauskas novads var lepoties ar Īslīces pagastu, kurā 2015. gadā dzimstība bijusi lielāka nekā mirstība – 41 pret 38. Tas gan ir vienīgais pagasts, kurā fiksēta šāda statistika. «Priecē pozitīvie rādītāji. Izpētot pagājušā gada situāciju, daudzi bērniņi dzimuši ļoti jaukās, labvēlīgās ģimenēs. Mūsu pagastā dzīvo daudz jaunu cilvēku, taču nevarētu teikt, ka tie veido pārsvaru. Diemžēl vēl joprojām turpinās ļaužu došanās prom uz ārzemēm. Arī aizbraukušie īpaši neatgriežas dzimtenē, kurā darba iespējas, atalgojums, pabalsti ir daudz niecīgāki nekā vairākumā Rietumeiropas valstu,» stāsta Īslīces pagasta pārvaldes lietvede Velta Zariņa.
Bauskas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Sandra Kolberga apliecina, ka reģistrēto mirušo vidū visvairāk ir vecāki cilvēki – 80% no kopējā skaita ir iedzīvotāji vecumposmā no 60 un vairāk gadiem. Bauskas novadā no 348 mirušajiem 179 ir sievietes, 169 – vīrieši.
Depopulācijas iemesli
Kamēr mirstība būs lielāka par dzimstību, dabiskais pieaugums saglabāsies negatīvs. Depopulāciju veicina dzīves līmeņa pasliktināšanās, ieilgusī sociālās jomas un veselības nozares finansēšana pēc pārpalikuma principa.
Mirstību ietekmē gan dzīvesveids un dzīves apstākļi, gan ekoloģiskā situācija un medicīniskā aprūpe. Cilvēki mirst ne tikai novecošanas, bet arī dažādu slimību un negadījumu dēļ. Slimību profilakses kontroles centra statistikas dati apliecina, ka biežākie nāves cēloņi Latvijā ir asinsrites sistēmas slimības, ļaundabīgie audzēji un trešajā vietā – ārējie nāves cēloņi. «Ja manu 72 gadus veco mammu var pierakstīt uz specifiskiem medicīniskiem izmeklējumiem tikai pēc diviem gadiem, saprotiet paši, ka viņa to var nesagaidīt,» laikrakstam situāciju veselības aprūpē īsi raksturo kāda baušķeniece. «Bauskas Dzīvē» saņemti onkoloģisko pacientu un viņu tuvinieku rūgtu pārdomu pilni tālruņa zvani par to, kāpēc vēzis atklāts novēloti. Laikrakstā par šo tēmu bijušas publikācijas.
Bauskas novada pašvaldības attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone piekrīt viedoklim, ka «laba veselība ir pats būtiskākais sociālās, ekonomiskās un personiskās attīstības resurss, kā arī viens no nozīmīgākajiem dzīves kvalitātes aspektiem». Bauskas novada pašvaldība 2016. gadā plānojusi ieviest veselības veicināšanas speciālista amata vietu.
Ilzei Tijonei ir arī šāds komentārs: «Ņemot vērā faktu, ka vairākumam Latvijas jauniešu nav pastāvīga algota darba, viņi ir finansiāli atkarīgi no saviem vecākiem un nav droši par savu materiālo stāvokli nākotnē, tāpēc viņi nesteidzas precēties, nedomā par bērniem. Tieši tādēļ valstij var būt liela loma demogrāfisko procesu uzlabošanā. Līdz ar to politikas veidotājiem būtu ieteicams neaizmirst arī par jaunatnes problēmām. Pārliecība par savām finanšu spējām un nākotnes tautsaimniecības pozitīvu attīstību ir noteicošs faktors jaunas ģimenes tapšanai un ģimenes pieaugumam.»
Laulību skaits pieaug
Vecumnieku novada domes dzimtsarakstu nodaļas sekretāre Elga Kaļķe informē par pagājušā gada demogrāfisko situāciju novadā: reģistrēta 41 laulība, no tām 22 baznīcā. Kur kāzas, tur bērniņi. No 78 jaundzimušajiem pasaulē nākuši 36 zēni un 42 meitenes. Pagājušajā gadā populārākie vārdi, ko izvēlējušies vecāki Vecumnieku novadā, bijuši Rihards, Alise, Dārta. Šī novada ļaudis var lepoties, ka pērnajā gadā zelta kāzu jubileju, tas ir, 50 gadu kopdzīvi, atzīmējuši 14 pāri, savukārt dimanta kāzas divi pāri, kopdzīvē esot jau 60 gadu, ar prieku stāsta E. Kaļķe.
Iecavas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Edīte Jančone teic, ka 2015. gadā reģistrētas 48 laulības. Rundāles novada dzimtsarakstu nodaļas vadītājs Uldis Dzidrums vēsta, ka novadā kopdzīvei vienojušies 38 pāri, no kuriem trīs reģistrācijas ir ar ārzemju pilsoņiem. No 33 novadā jaundzimušajiem 18 bērniņi pasaulē nākuši ģimenēs, kur partneri vēl nav stājušies laulības attiecībās.
Bauskas novadā 2015. gadā reģistrēts par 23 laulībām vairāk nekā gadu iepriekš – to pērn bijis 189, 12 laulību reģistrējuši baznīcā. Arī Bauskas novadā daži iedzīvotāji par otro pusīti ir izvēlējušies ārvalstniekus, reģistrējot 12 laulības, atklāj Sandra Kolberga. Viņa informē par jaundzimušajiem populārākajiem vārdiem pērn. Zēniem tādi bijuši Markuss, Artūrs – piecās ģimenēs, Roberts – četras reizes, Lauris, Ralfs, Marks, Kristaps, Toms, Jānis, Gustavs – trijās ģimenēs. Savukārt populārākie vārdi meitenēm Gabriela – septiņas reizes, Elizabete, Alise – piecās ģimenēs, Emīlija, Sofija, Dārta, Elza – četras reizes. Divi vārdi doti 21 bērnam. Taču iedzīvotāji vēl joprojām labprāt izvēlas arī netradicionālus, retāk sastopamus vārdus, tādus kā Mona, Mija, Mila, Rafaels, Lennijs, Lukass, Fabio, Railijs, Brodijs.
