No 2004. gada 1. septembra, sākot ar 10. klasi, mazākumtautību izglītības programmās katru mācību gadu latviešu valodā būs jāapgūst ne mazāk par pieciem mācību priekšmetiem.
No 2004. gada 1. septembra, sākot ar 10. klasi, mazākumtautību izglītības programmās katru mācību gadu latviešu valodā būs jāapgūst ne mazāk par pieciem mācību priekšmetiem.
Tas paredzēts 2003. gada 13. maija «Grozījumos Ministru kabineta (MK) 2000. gada 5. decembra noteikumos par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu».
Pāreja notiek pakāpeniski
Bauskas 2. vidusskolā, Iecavas vidusskolā un Bērsteles pamatskolā darbojas latviešu un krievu plūsma. Šajās izglītības iestādēs jau vairākus gadus tiek realizēta bilingvālā (divvalodu) apmācība. Tas nozīmē, ka latviešu valoda nav tikai mācību priekšmets mazākumtautību plūsmas stundu sarakstā, bet ir arī mācību līdzeklis vairāku priekšmetu apguvē. Bilingvālisms jeb divvalodība ir funkcionāla divu valodu brīva prasme un lietošana. Pedagogiem, kuri strādā pēc šīs metodes, tiek izvirzītas kvalifikācijas paaugstinātas prasības, jo latviešu un krievu valoda jebkura mācību priekšmeta skaidrošanā viņiem ir jāpārvalda pilnībā.
Pāreja uz latviešu valodā apgūstamo priekšmetu skaita palielināšanu notiek pakāpeniski un plūstoši, skaidro Iecavas vidusskolas direktores vietniece Solveiga Lineja. Tā, piemēram, mazākumtautību plūsmas 9. klasē dzimtajā (krievu) valodā bērni apgūst fiziku, ķīmiju, matemātiku un, protams, krievu valodu un literatūru. Turpinot mācības vidusskolā, šī proporcija būtiski nepalielinās. Pirms noslēguma eksāmeniem jaunieši var brīvi izvēlēties, kādā valodā tos kārtot. Izglītības iestādes vadībai viņi raksta iesniegumu, norādot mācību priekšmetus un izraudzīto valodu. Solveiga Lineja teic, ka vidusskolas noslēguma eksāmenu biļešu tekstus jaunieši nereti pieprasa abās valodās.
Mākslīgi radīta spriedze
Šajā izglītības iestādē mazākumtautību plūsmā vidusskolas posmā ir tikai viena – 12.c – klase. Direktore Agra Zaķe informē, ka tuvākajā laikā nav izredžu atvērt vēl kādu mazākumtautību klasi, jo trūkst pieprasījuma. Skolēnu kopējais skaits Iecavas vidusskolā ir 1063, no viņiem 189 mācās mazākumtautību plūsmā.
Ķīmijas skolotājs Mihails Gorskis ir 12.c klases audzinātājs. Latviešu un krievu valodu viņš pārvalda perfekti. Tomēr ilggadējais pedagogs uzskata, ka grozījumi MK noteikumos ir «no gaisa grābti» un sasteigti: «Problēma tiek mākslīgi aktualizēta. No kurienes ir radušies mistiskie 60 procenti latviešu valodā apgūstamo priekšmetu vidusskolā? Nav nekādu pētījumu un nopietnu argumentu. Šo lietu nevajadzēja steidzināt un traktēt kategoriski, jo šāds «spiediens» rada spriedzi. Ja process turpinātu attīstīties dabīgi, nebūtu tik daudz protestu. Tos izraisa psiholoģiski faktori. Bauskas rajonā divvalodu problēma vispār nav aktuāla, jo atvērt mazākumtautības 10. klases vidusskolā kļūst neiespējami skolēnu nepietiekamā skaita dēļ.»
Jaunietes analizē situāciju
Jekaterinai Maksimenko un Renātei Reinholdei, kuras mācās Iecavas vidusskolas 12.c klasē, sešu mācību priekšmetu apgūšana latviešu valodā nesagādā grūtības. Vienīgi bioloģijas terminoloģija šķietot pārāk sarežģīta. Jaunietes atzinīgi vērtē pedagogu profesionalitāti, kuri ikviena mācību priekšmeta saturu pēc vajadzības var skaidrot divās valodās. Jekaterina mājās runā tikai krieviski. Renātes tēvs ir latvietis, bet mamma – ukrainiete. Jekaterinas jaunākais brālis mācās latviešu plūsmā – tā nolēmusi ģimene.
Latviešu sarunvalodas prasme abām jaunietēm ir nevainojama. Pret divvalodu metodi viņas izturas pozitīvi, tomēr Renāte pieļauj, ka, mācoties bilingvāli, pazeminās tradīciju vērtība: «Skolotāji galvenokārt ir latvieši, tādēļ gluži neviļus tiek akcentētas latviešu tautas vērtības. Mēs ieplūstam šajā kultūrā un varbūt sākam aizmirst savas saknes. Klasē kopumā valda labvēlīgs noskaņojums, tomēr dažiem rodas iebildumi. «Esmu krievs, un man ir tiesības gribēt mācīties dzimtajā valodā,» apgalvo kāds puisis. Tā nav vēršanās pret valodu, bet principiālas attieksmes paušana.»
Pauž noraidošu attieksmi
Bērsteles pamatskolas direktora vietniece Valentīna Veličko neslēpj, ka divvalodu apmācībā vēl ir neatrisinātas problēmas: «Ir grūti lietot mācību grāmatas latviešu valodā. Sarežģītus formulējumus un izteiksmes veidus var saprast tikai bērni ar labām priekšzināšanām. Daļa mūsējo nāk no ģimenēm, kurās latviešu valodu neprot. Bērni nepārvalda pat sarunvalodu. Uzskatu, ka cittautiešiem būtu jāparedz vairāk stundu dažu priekšmetu apgūšanā latviešu valodā.»
Iecavnieka Valērija Petrusina bērni jau ir absolvējuši vietējo vidusskolu, tomēr viņš seko viedokļu apmaiņai presē un televīzijā par izglītības aktualitātēm. Valērija nostāja jautājumā par mazākumtautību skolu un klašu pāreju uz latviešu valodu ir noraidoša: «Padomju laikā latviešiem neviens nelika mācīties krievu skolās. Jebkuru zinību apgūšana dzimtajā valodā iegūst dziļāku jēgu, jo svešs tomēr paliek svešs. Tas ir arī nacionālā lepnuma jautājums. Es justos aizskarts, ja maniem bērniem skolā uzspiestu lielāko daļu priekšmetu apgūt latviski.»
Izvēle netiks liegta
Bauskas rajona bilingvālās apmācības metodiskās apvienības vadītāja, pilsētas 2. vidusskolas direktore Vera Grigorjeva, atgādina, ka jebkurš skolēns var izvēlēties, vai mācīties pēc mazākumtautību izglītības programmas vai vispārējās izglītības programmas latviešu valodā. Bauskas rajona un pilsētas izglītības attīstības koncepcija paredz atbilstoši bērnu vecāku sociālajam pasūtījumam nodrošināt mazākumtautību izglītību vidusskolas posmā, ko realizē pilsētas 2. vidusskola.
Komentējot grozījumus MK noteikumos, Vera Grigorjeva uzsver: «Grozījumi ir veikti, lai sagatavotos un 2007./2008. mācību gadā valstī nodrošinātu iespēju mācīties latviešu valodā tiem bērniem, kuri 1999. gadā sāka apgūt zināšanas pēc bilingvālās apmācības programmām. Katrai skolai ir izstrādāts savs modelis. Citos reģionos, kur mazākumtautību iedzīvotāju proporcijas ir atšķirīgas, noteikti būs vairāk skolu, kas turpinās realizēt mazākumtautību vidējās izglītības programmas. Pārejas periodā ir jāpadziļina zināšanas, nevis jāiesaistās politiskās diskusijās.»
***
Uzziņai
Mazākumtautību klašu skaits divplūsmu skolās:
– Iecavas vidusskolā – desmit,
– Bērsteles pamatskolā – divas,
– Bauskas 2. vidusskolā – 16. Līdztekus darbojas 19 klases ar apmācību latviešu valodā.
