Pieci puiši, kurus daudzas meitenes dievina, sestdien, 22. augustā, koncertēja Bauskā. Viņi ir iedziedājuši deviņus hītsinglus un kļuvuši par neapšaubāmiem publikas mīluļiem.
Pieci puiši, kurus daudzas meitenes dievina, sestdien, 22. augustā, koncertēja Bauskā. Viņi ir iedziedājuši deviņus hītsinglus un kļuvuši par neapšaubāmiem publikas mīluļiem. «Prāta vētras» panākumi estrādē nevienu nepārsteidza. Renārs Kaupers, Gundars Malševics, Māris Mihelsons, Jānis Jubalts un Kaspars Roga saviem faniem nelika vilties.
«Bauskas Dzīvei» tika dota lieliska iespēja pirms koncerta pusstundu pavadīt, sarunājoties ar «Prāta vētras» puišiem.
– Grupas nosaukums ir «Prāta vētra». Vai ar savu mūziku mēģināt radīt «vētru» jauniešos?
J. J.: – Nosaukumi daudzām grupām top neapzināti – lai tikai labāk skan. Pēc kāda koncerta mums pateica – tā ir «prāta vētra», un tā arī tas sākās. Ja pašlaik jauniešos šie vārdi kaut ko izraisa, tad tas ir apsveicami.
– Man liekas, ka lielākajai daļai meiteņu jūs tiešām esat mīļie gariņi.
R. K.: – Paldies meitenēm!
J. J.: – Kāpēc tikai meitenēm? Es koncertos no skatuves redzu arī trīsdesmitgadniekus ar sievām un bērniem.
K. R.: – Grupa «Modern talking» raidījumā «Jam» stāstīja, ka cilvēki pie viņu mūzikas iemīlējušies. Tas ir svarīgi, ka klausītāji, atnākot uz mūsu koncertu, iemīlas un atrod savu otru pusīti.
R. K.: – Mēs pazīstam cilvēkus, kas, klausoties mūsu dziesmu «Neatgriešanās», ir iemīlējušies un apprecējušies. Ir tā, ka tu ar vienu dziesmu nevis maini, bet ievies tādu kā pagriezienu viņu liktenī.
– Jautājums pārējiem grupas dalībniekiem, izņemot Kauperu. Vai jums nekad nav bijusi neliela greizsirdība uz Renāru, ka lielākā daļa popularitātes tiek viņam?
J. J.: – Kas teica, ka viņš ir populārs?!
M. M.: – Man tāda greizsirdība nekad nav bijusi.
R. K.: – Bet kāpēc?
J. J.: – Mēs jau īstenībā esam tāda maza ģimene. Vai tad mamma ir greizsirdīga uz tēti, ja viņš ir mazliet populārāks? «Prāta vētrā» jūtos kā ģimenē, varu uzticēt visintīmākās lietas saviem grupas biedriem.
R. K.: – Viņš tiešām uztic…
K. R.: – Tas brīžiem ir tik nevajadzīgi! Viņš man sabojā visu pēcpusdienu ar savu lielo intīmo.
G. M.: – Kāpēc lai mums skaustu popularitāte? Es jūtos ļoti labi, ja mani uz ielas nepazīst.
J. J.: – Beidz! Es šodien gāju pie tevis un viena meitene teica: «Gundars tikko jau iznāca no šitā veikala! Viņš nopirka desas un tagad ir mājās!» Nu, paldies…!
– Vai popularitāte jums netraucē, jo ir taču ļoti interesanti uzzināt kaut ko par jūsu personisko dzīvi?
K. R.: – Tie, kas saka, ka traucē, melo.
M. M.: – Varētu būt, ka traucē. «Modern talking» fani izbradāja mūziķiem māju zālienus un jauca nost sētas, lai aiznestu mājās kādu suvenīru.
K. R.: – Ja man izrauj no sētas mietiņu, es arī, protams, saku – nu johaidī!
R. K.: – To saka jebkurš cilvēks, kuram izrauj no sētas mietiņu. Nemaz nav jābūt populāram, lai nojauktu sētu, tikai tev to nojauc vidēji biežāk. Ir laika periods, kad tu centies norobežoties no apkārtējās sabiedrības. Tad tu sāc domāt, ko var un ko nevar atļauties darīt, jo tas izskatīsies muļķīgi. Pēdējā laikā gan esmu atsācis braukt ar velosipēdu un stāvēt rindās.
– Vai ir bijis kāds interesants piedzīvojums ar faniem?
R. K.: – Pirms pusstundas, kad beidzām interviju «Radio Zemgale» Iecavā un gājām uz mašīnām, tur jau gaidīja BMW – pilns ar meitenēm. Braucot uz Bausku, automašīna visu laiku rādīja signālugunis, apdzina un visādi izdarījās. Tas bija riskanti, jo ārā nakts un ātrums liels.
M. M.: – Tūrē «Šarlotes un Aleksandra kāzas» koncerta laikā Tukumā Renārs joka pēc paziņoja, ka, lūk, tajā viesnīcā mēs esam noīrējuši pirti un visas meitenes, kas vēlas, var uz turieni doties. Beigu beigās kādas septiņas meitenes nosēdēja pie viesnīcas līdz vienpadsmitiem rītā. Tas bija tik īpatnēji. Mēs no balkona speciāli viņām nodziedājām dziesmu.
– Vai arī jūs līdzīgi kā ārzemju dziedātāji no faniem koncertu laikā esat saņēmuši mīkstās rotaļlietas?
K. R.: – Renāram Zviedrijā koncerta laikā meitene uzdāvināja lāci un bilde iekļuva Zviedrijas galvenajā avīzē. Tas ir patīkami.
R. K.: – Man mājās ir divi puikas. Vakarā salieku lāčus uz plauktiņa un jau no rīta tie tiek laisti apgrozībā.
K. R.: – Automātiski arī pārējiem ir kur nodot savus lāčus.
– Vai konkursā Zviedrijā iegūtais «Grand prix» jums sniedz kādas izredzes tikt iepazītiem arī pasaules mērogā?
R. K.: – Tas parasti tā nenotiek. Šādi konkursi dod jaunas pazīšanās ar cilvēkiem, kas ir ietekmīgi šovbiznesā, šajā gadījumā tieši Skandināvijā. Izredžu galvenais rādītājs ir kontrakts, kas nozīmē, ka tev izdos albumu un reklamēs.
– Vai bieži piekrītat koncertēt mazās pilsētiņās, kā, piemēram, Bauskā?
R. K.: – Nav svarīgi, vai spēlē pieciem vai piectūkstoš cilvēkiem. Lielākā publika mums ir bijusi 12000, mazākā – trīs klausītāji (tas notika pagājušajā gadā Dānijā, mazā miestiņā).
– Vai jūtat, kāds noskaņojums valda publikā?
K. R.: – Cilvēki jau dod to enerģiju. Viss izšķiras pirmo trīs dziesmu laikā.
M. M.: – Ir jau arī tādi, kuri nosēž visu koncertu, taču izbauda katru niansi.
Tāda bija «Prāta vētra» Bauskā. Tikai viņi visi kopā spēj radīt to mūziku, kura patīk gandrīz visiem Latvijas jauniešiem. Viņi pieci ir tie, kas atdzīvina publiku bez jēlībām un stulbiem jociņiem, un varbūt tieši tāpēc viņus tā mīl.
