Pirms 110 gadiem – 1893. gada 11. novembrī – iznāca laikraksta “Bauskas Sludinājumu Lapa” pirmais numurs. To izdeva ebrejs, Bauskas uzņēmējs, drukātavas īpašnieks Nikolajs Jankelovičs.
Pirms 110 gadiem – 1893. gada 11. novembrī – iznāca laikraksta “Bauskas Sludinājumu Lapa” pirmais numurs. To izdeva ebrejs, Bauskas uzņēmējs, drukātavas īpašnieks Nikolajs Jankelovičs.
Cenzors – policijas uzraugs
Pirmajā numurā izdevējs informē, ka jaunais laikraksts reizi nedēļā par brīvu tiks izplatīts Bauskā un tās apkārtnē, un aicina ievietot sludinājumus un paziņojumus. Laikraksts vienlaikus iznāca trīs valodās – vācu, krievu un latviešu. Tā numuru apakšējās malas rotā cenzora atļauja: “Policijas uzraugs fon Štādens ir atļāvis un cenzējis drukāšanai.”
Laikraksta pirmajos numuros nav informācijas, kas notiek Bauskā un apkārtnē, toties ir ziņas, kur un ko var iegādāties Bauskā.
Zobārsts pieņem klubā
Mūsdienu pētniekam, lasot šo izdevumu, ir grūti identificēt vietas, kur atradies šis vai cits veikals, amatnieku darbnīca vai kāda cita ražotne, jo reklāmsludinājumos nav norādītas adreses.
“Zābaku un kurpju veikals pie A. Ķirveļa Kalna ielā pretim klubam (toreizējam Muižnieku klubam, tag. Tautas namam – A. U.) piedāvā kungu ūdens zābakus, botes un galošas.”
“Dentists M. Hiršfelds pieņem pacientus klubā ik dienas no plkst. 10 līdz plkst. 1 un no plkst. 3 līdz plkst. 6 pēcpusdienā.”
“Isidors Israelsons Tirgus laukumā caurstaigājamā bodē piedāvā sezonas modes preces.”
“Drēbnieks Urlovskis Bauskā piedāvā pakalpojumus Dzirnavu ielas (tag. Rīgas ielas) namā, kur lopu dakters Jankovskis dzīvo.”
“M. Krūmiņa glītkrāsotava pieņem klientu pasūtījumus iepretim pasta un telegrāfa kantorim.”
“No jaunā gada izīrējams šeņķis (krogs – A. U.), kur tagad tirgus atrodas.”
Iztiek bez adresēm
Bauskā kā mazā provinces pilsētā gandrīz visi cits citu pazina, tāpēc nevajadzēja uzrādīt adreses. Šī tradīcija, kad pilsētnieki mājas zināja pēc nosaukumiem vai to saimnieku vārdiem, tika saglabāta arī vēlākajos gados, pat vēl padomju laikā. Interesanti, ka arī oficiālos Bauskas pilsētas pašvaldības dokumentos bieži vien tika lietotas nevis adreses, bet sarunvalodas nosaukumi, jo acīmredzot tā baušķenieki pilsētā orientējās labāk.
Laikraksta “Bauskas Sludinājumu Lapa” pirmajā numurā var uzzināt, ka Bauskā ir bijusi ziepju fabrika (minēto iemeslu dēļ – bez identifikācijas vietas). Tā pilsētā darbojusies kopš 1884. gada un piedāvājusi dzeltenās un pelēkās ziepes. Tāpat var noskaidrot, ka mūzikas instrumentu meistars Voldemārs Šteinerts klubā piedāvājis mūzikas instrumentu uzskaņošanas pakalpojumus, bet Simona Perlmana koloniālpreču veikalā bijuši “dabonami” kūku milti.
Reklamē modes preces
Vairāki veikali Bauskā laikraksta “Bauskas Sludinājumu Lapa” pirmajā numurā piedāvāja dažādas modes un skaistumkopšanas preces. Piemēram, “Nisseloviča aptieku preču magazinā (veikalā – A. U.) uz tirgus plača var iegādāties Sankt – Pēterburgas ķīmiskās laboratorijas Odekolognu (odekolonu – A. U.), toiletes (tualetes – A. U.) ziepes un vazelīna – ādas smēri, kas uztura ādu miklu un pasargā to no plaisāšanas.” Līdzīga profila modes preču veikals “Varšavas magazina” piederēja Bernhardam Segālam un piedāvā ja tolaik modernos kungu kabatas pulksteņus, pulksteņķēdes u. tml.
Mūsdienīgus akcentus pirms 110 gadiem var pamanīt šādā reklāmsludinājumā: “M. Blumfelda zābaku magazinā pie tirgus plača, senākajā Lāma kunga namā, var dabot par pieņemamām cenām (pasvītrojums mans – A. U.) ūdens zābakus, kungu galošas, šnores, zābaciņu un getru pogas, korķu zoles un zābaku vici.” Vecākās paaudzes baušķenieki zinās, ko tolaik un arī vēlāk nozīmēja šīs “žīdu bodīšu pieņemamās cenas”, kas izpaudās kā sākotnējā pārdevēja noteiktā augstā cena, ko prasmīgs kaulētājs jeb diņģētājs varēja nokaulēt pat par pusi, pielietojot dažādas teatrālas viltības.
1893. gadā tika laisti klajā tikai septiņi minētā laikrak sta numuri, taču tas nepārstāja iznākt arī turpmākajos gados līdz pat Pirmajam pasaules karam.
