Rajona ĀSOK sēde notika 1. martā. Apspriedes galvenā pamattēma bija atbildīgo institūciju gatavība rīkoties situācijā, ja mūsu rajonā tiktu konstatēts putnu gripas saslimšanas gadījums vai arī rastos aizdomas par tās iespējamību.
Rajona ārkārtas situāciju operatīvās komisijas (ĀSOK) sēde notika 1. martā. Apspriedes galvenā pamattēma bija atbildīgo institūciju gatavība rīkoties situācijā, ja mūsu rajonā tiktu konstatēts putnu gripas saslimšanas gadījums vai arī rastos aizdomas par tās iespējamību. Izvērstu skaidrojumu par potenciāliem draudiem sniedza Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Bauskas pārvaldes vadītājs Jānis Bite.
“Vispirms iedzīvotājiem, kuri pamanījuši beigtus vai novārgušus putnus, ir jāizvērtē riska pakāpe. Nebūs prātīgi ziņot par katru sabrauktu vai kaķu saplosītu zvirbuli. Tomēr, ja atrod mirušu savvaļas putnu, nekādā gadījumā tam nedrīkst pieskarties. Par atradumu jāinformē PVD speciālisti, var ziņot glābšanas dienestiem, policijai,” atgādināja J. Bite. Viņš arī uzsvēra, ka mūsu rajonā ir divi lieli putnkopības uzņēmumi, kuros kopā mitinās ap pusotra miljona putnu. Šajos uzņēmumos ievēro augstākā līmeņa drošības pasākumus, tostarp domā par iespējamo provokāciju novēršanu. Lauksaimniecības datu centrā pašlaik reģistrētas ap 500 piemājas saimniecību, kurās mīt 6000 putnu. Patiesais to skaits varētu būt par vēl pāris simtiem lielāks.
J. Bite uzsvēra, ka putnu gripas izplatība, vērtējot pasaules statistiku, reāli nav nemaz tik briesmīga. Četrpadsmit gadu laikā, kopš reģistrēta šī slimība, pasaulē miruši 176 cilvēki, turpretī no parastās gripas ik gadu mirst krietni vairāk iedzīvotāju. “Sabiedrība ir satracināta, tomēr es uzskatu, ka ar šo problēmu jātiek galā speciālistiem,” tā J. Bite.
ĀSOK priekšsēdētājs Rišards Šakels atgādināja, ka svarīgi ir neradīt priekšlaicīgu paniku, tomēr atbildīgajām institūcijām jābūt gatavām rīkoties. Vēl ĀSOK sēdē runāja arī par citiem apdraudējumiem, tostarp pašvaldībām tika atgādināts būt gatavām iespējamiem pavasara plūdiem.
