Pagājušajā gadā Bauskas rajonā visvairāk cilvēku vērsušies pie ārsta sakarā ar dažādām vēderkaitēm – dizentēriju, rota vīrusu infekciju, neskaidras izcelsmes caureju.
Pagājušajā gadā Bauskas rajonā visvairāk cilvēku vērsušies pie ārsta sakarā ar dažādām vēderkaitēm – dizentēriju, rota vīrusu infekciju, neskaidras izcelsmes caureju.
Taču palielinājies ar Laima slimību sasirgušo skaits pēc ērces kodiena, arī A hepatīta un hroniskā B hepatīta un jerseņiozes slimnieku 2003. gadā bijis vairāk.
Par Sabiedrības veselības aģentūras apkopotiem datiem informē Tatjana Merankova, epidemioloģe.
Nesaudzīgi jāiznīcina grauzēji
Grupveida saslimšanas uzliesmojumi Bauskas rajonā 2003. gadā nav bijuši.
Reģistrēti septiņi (seši bērni, viens pieaugušais) saslimšanas gadījumi ar jerseņiozi jeb žurku slimību. Trīs inficētie ir Bauskas iedzīvotāji, divi īslīcieši, pa vienam Skaistkalnē un Gailīšu pagastā. Šī slimība raksturo vidi, kurā dzīvo cilvēks, jo inficēties var no grauzējiem, ja žurkām, pelēm ir pieeja pagrabiem, sakņu, dārzeņu glabātavām vai ūdenskrātuvei. Lietojot inficētu pārtiku un ūdeni, saslimst cilvēks. Vienīgā iespēja izvairīties no jerseņiozes ir nežēlīga grauzēju iznīcināšana.
Saslimstība ar ērču encefalītu palikusi tāda pati kā 2002. gadā (pieci pieaugušie, viens bērns). Bauskas rajona mežos un pļavās ir daudz ērču, saslimušie inficējušies Iecavas pagasta teritorijā (2), Vecumniekos (2), Ceraukstē (1) un Viesturos (1). Neviens sasirgušais nebija vakcinējies pret encefalītu. 2003. gadā Rundāles pagastā labdarības akcijas veidā tika organizēta bērnu daļēja vakcinācija pret ērču encefalītu.
Taču arī potēšanās neglābj no Laima slimības, kas var sākties pēc ērces kodiena, ja tā bijusi inficēta ar boriliozi. Ar to 2003. gadā sasirguši 15 pieaugušie un viens bērns (2002. un 2001. gadā – pa diviem cilvēkiem).
Kad jāārstējas ļoti ilgi
Pērn reģistrēti četri saslimšanas gadījumi ar vīrusu hepatītu A. Tie bijuši Iecavas (pieaugušais un bērns), Gailīšu un Rundāles pagasta iedzīvotāji. Šī slimība bojā aknu audus. Hepatīts A izplatās, lietojot vīrusu saturošus produktus vai ūdeni. Citādi – ar asinīm un asins preparātiem – iespējams iegūt vīrusu hepatīta B un C izraisītāju. Inficēties var medicīnisku un kosmetoloģisku (manikīrs, pedikīrs) manipulāciju laikā, ja tiek lietoti nesterili instrumenti. Inficēšanās iespējama arī seksuālu kontaktu ceļā.
No 1997. gada pret vīrusu hepatītu B tiek potēti visi jaundzimušie, šī vakcinācija ir iekļauta nacionālajā imunizācijas programmā. Taču gan pieaugušie un līdz 1997. gadam dzimušie bērni ir pakļauti saslimšanas riskam, jo nav potēti. Viņi var vakcinēties sava ģimenes ārsta praksē, taču par potēšanās kursu ir jāmaksā. Pret C hepatītu diemžēl vakcīnas nav, bet šī slimība ir vispostošākā organismam. Tās hronisko formu nereti atklāj pēc vairākiem gadiem. Slimība var izraisīt aknu cirozi. Statistika liecina, ka tieši C hepatīta hroniskā forma 2003. gadā ir atklāta 17 pacientiem. Ārstēšanās ir ilga, un medikamenti ļoti dārgi.
Cieš no pašu dzīvniekiem
Trakumsērgas gadījumu skaits dzīvniekiem 2003. gadā pieaudzis līdz 49 gadījumiem (2002. gadā – 43). Slimie dzīvnieki atklāti visos pagastos, izņemot Bausku un Gailīšus. Pret trakumsērgu pagājušajā gadā vakcinēti 237 cilvēki, tostarp 105 bērni, kuri bijuši kontaktā ar trakiem dzīvniekiem, tikuši sakosti vai saskrāpēti. No zināmiem, arī pašu sētas dzīvniekiem, pērn cietuši 98 cilvēki (tostarp 50 bērnu).
Pret difteriju līdz 2004. gada 1. janvārim bija vakcinējušies 52 procenti rajona iedzīvotāju. Tādi dati ir Sabiedrības veselības aģentūras rīcībā.
***
Uzziņai
Ar Laima slimību (boriliozi) saslimušo nosauktās inficēšanās vietas:
Iecavas nov. – 2,
Īslīces pag. – 5,
Brunavas pag. – 2,
Rundāles pag. – 2,
Vecumnieku pag. – 2,
Bārbeles pag. – 1,
Aizkraukles raj. – 1,
nenoskaidrotā vietā – 1.
Ar vīrusu hepatīta veidiem sasirgušo skaits:
2003./2002. gadā
akūts A hepatīts 4/–
akūts B hepatīts 5/10
akūts C hepatīts 1/2
hronisks C hepatīts 17/14
– Karsts ir ģeoloģisks process, kas norit pazemē, ūdenim izskalojot irdenus iežus – kaļķakmeni, dolomītu, ģipšakmeni. Pazemes slāņiem kļūstot porainiem, zeme vietumis iebrūk, veidojot kritenes.
