«Mani interesē plūškoks. Pavasarī nopirku šī koka stādus, un vienā no tiem ir ogas. Kā tās izmanto, vai noderīgi ir arī ziedi? Kur var atrast kādu padomu?» jautā J. Kugrēns Svitenes pagasta «Virsīšos».
“Mani interesē plūškoks. Pavasarī nopirku šī koka stādus, un vienā no tiem ir ogas. Kā tās izmanto, vai noderīgi ir arī ziedi? Kur var atrast kādu padomu?” jautā J. Kugrēns Svitenes pagasta “Virsīšos”.
Latvijā sastopams melnais (“Sambucus nigra”) un sarkanais plūškoks (“Sambucus racemosa”). Melnais plūškoks šeit audzēts no 17. gadsimta kā ārstniecības un dekoratīvs augs. Stādīts pie klētīm un noliktavām grauzēju atbaidīšanai. Tas ir līdz sešus metrus augsts koks vai krūms ar krēmbaltiem ziediem vairogveidīgās ziedkopās un melnvioletiem kauleņiem. Zied jūnijā, jūlijā.
Sarkanais plūškoks ievests no Rietumeiropas. Tas ir līdz pieci metri augsts koks vai krūms ar zaļganiem vai dzeltenbaltiem ziediem olveidīgās vai iegareni olveidīgās skarās un sarkaniem kauleņiem. Zied jūnijā jūlijā.
Ja ir apdegumi, gremošanas grūtības vai hemoroīdi, plūškoku izmanto kompresēm, arī pirtsslotās. Šādu informāciju sniedz dažādi avoti internetā.
Drogas ir melnā plūškoka ziedi un augļi. Ziedus ievāc ziedēšanas sākumā, ziedkopu noplūcot kopā ar neizplaukušiem pumpuriem. Pirms žāvēšanas atdala kātus. Augļus ievāc, kad tie pilnīgi nogatavojušies, bez kāta, divas trīs dienas vītina atklātā vietā ēnā, pēc tam žāvē krāsnī 50 – 60 grādu temperatūrā ar labu ventilāciju.
Melnā plūškoka ziedus un augļus tēju un uzlējumu veidā lieto kā sviedrējošus un diurētiskus līdzekļus pret saaukstēšanos, retāk nieru, urīnpūšļa slimību ārstēšanai. Piemēram, aptiekās ir nopērkams pret saaukstēšanos lietojams preparāts “Livol Cold”, kura sastāvā ir mežrozītes, ehinacejas un melnā plūškoka augļi. Tam ir sviedrējoša, pretiekaisuma, atklepošanu veicinoša iedarbība.
Grāmatā “Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana” norādīts, ka tautas medicīnā pret dažādām slimībām lieto plūškoka ziedus, augļus, jaunus dzinumus un lapas. Ziedu tēju gatavo, ņemot ēdamkaroti drogu uz vienu glāzi verdoša ūdens. Dzer pa ceturtdaļglāzei ar medu trīs četras reizes dienā pirms ēšanas.
Ārīgi ziedus (biežāk kopā ar kumelīšu ziediem) lieto kompresēm un skalošanai, ja ir angīna, mutes gļotādas iekaisums, ausu, acu sāpju, podagras, reimatisma, hemoroīdu ārstēšanai, arī pret sāpēm krustos. No drogas gatavo spilventiņus, ko aplej ar verdošu ūdeni, ļaut samitrināties un siltus klāj uz sāpošām vietām.
Jaunas lapas, novārītas pienā, liek uz iekaisumiem, apdegumiem un izsutumiem. Rozes ārstēšanai lieto divgadīgu dzinumu mizu bez korķa kārtas. Mizu aplej ar kaņepju ūdens emulsiju (kaņepju pienu) un virs auduma novieto uz slimās vietas. Šādi padomi ir grāmatā “Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana”.
