2007. gada pavasaris Bauskas rajona un Zemgales laukos būs citādāks nekā iepriekšējie – sējumus vairs nerotās cukurbiešu košās rindas, kas vizuāli izteiksmīgi iezīmējās ainavā un zemnieku rēķinos ieplūdināja naudas summas ar lielāko peļņas artavu.
2007. gada pavasaris Bauskas rajona un Zemgales laukos būs citādāks nekā iepriekšējie – sējumus vairs nerotās cukurbiešu košās rindas, kas vizuāli izteiksmīgi iezīmējās ainavā un zemnieku rēķinos ieplūdināja naudas summas ar lielāko peļņas artavu.
Kaislības, kas pērn decembrī un šī gada sākumā virmoja ap cukurbiešu nozari, ir pierimušas. Kāds skatījums patlaban ir pārstrādātājiem un zemniekiem?
Vai nacionālā rūpniecība bez nākotnes?
Akciju sabiedrības “Liepājas cukurfabrika” vadība vēl pagājušā gada novembra beigās uzskatīja, ka ir iespējams ķepuroties, un bija noskaņojusies turēties, lai cik smagi. Šonedēļ uzņēmuma ģenerāldirektore Valija Zabe “Bauskas Dzīvei” sacīja: “Kāds var būt strādātprieks ar mīnusa zīmi?” Teikto viņa motivē ar faktu, ka baltā cukura ražošanas kvotas samazinājums Latvijai būtu 13,5 procenti. Gan tas, gan cita veida maksājumu pieaugums ir kā zobens, kas cērt nežēlīgi un visvairāk skar Eiropas Savienības mazās valstis.
V. Zabes secinājums ir skumjš: “Vērtējot norises cukura nozarē, manuprāt, Latvijas nacionālajai rūpniecībai nav nākotnes. Cerīgāki ir tie gadījumi, ja kādai jomai izdodas piesaistīt stipru partneri. Tāds ir globalizācijas process, ko aizvien asāk jūt mazas valstis.” Ģenerāldirektore samierinājusies ar situāciju un saskaņā ar pragmatiskiem aprēķiniem secina, ka atteikšanās no cukura ražošanas jau šajā gadā ļauj iegūt maksimāli lielākās kompensācijas. Tas tomēr ir labāk nekā bankrots, tā V. Zabe.
Pārtrauc darba attiecības
Jau nākamajā nedēļā akciju sabiedrības “Liepājas cukurfabrika” 94 strādājošie zaudēs darbu šajā uzņēmumā. Tā ir darbaspēka samazināšanas pirmā kārta. Šī gada rudenī uzņēmumam vairs nebūs vajadzīgi fasēšanā un saldvielas tirdzniecībā nodarbinātie ļaudis, kurus atbrīvos no darba otrajā kārtā.
Uzņēmuma ilggadējai agronomei Anitai Žodziņai bija izveidojusies laba sadarbība ar Bauskas rajona zemniekiem. Viņa pauda nožēlu, ka jāpamet iemīļotais un labi zināmais darbs. Nebūšot viegli atrast jaunu, jo Liepāja neesot tik ekonomiski attīstīta zona kā Jelgava, kur atrodas otra cukurfabrika, kuras restrukturizācijas plāns arī apstiprināts Eiropas institūcijās.
Liepājas uzņēmumā no rudens paliks aptuveni 50 strādājošo, kas būs iesaistīti demontāžā. V. Zabe skaidro, ka tiks saglabāta Liepājas cukurfabrikas industriālā teritorija ar visām komunikācijām, tas ir, elektroapgādi, gāzes nodrošinājumu, kanalizācijas sistēmu. Saskaņā ar ES institūcijās apstiprināto restrukturizācijas plānu uzņēmumam līdz 2009. gada vidum ir jāpabeidz visi demontāžas darbi. Pirms to sākšanas un kredīta ņemšanas ir jānoslēdz līgums ar Lauku atbalsta dienestu, kas administrēs restrukturizācijas procesu.
Gan pārdod tehniku, gan nogaida
Cukurbiešu audzētāji rīkojas dažādi. SIA “Uzvaralauks” valdes priekšsēdētājs Arnis Vējš “Bauskas Dzīvei” sacīja, ka šīs kultūras sējas un augsnes apstrādes tehnika jau ir pārdota un tās pircēji atrasti Ukrainā. Arī novākšanas tehnikai atrasts ņēmējs, bet priekšsēdētājs konkrēti to nenosauca, jo līgums vēl neesot noslēgts. Viņaprāt, nozares likvidēšana lauksaimniecībai radīs zaudējumus. Kompensācijas ir īslaicīgs mierinājums, jo tās tāpat nedod tādu finansiālu segumu, kāds ir bijis cukurbiešu audzēšanai.
Kāda Codes pagasta zemnieku saimniecība, kuras īpašnieki vēlējās palikt anonīmi, uzskata, ka nevajag steigties pārdot cukurbiešu tehniku. Viņi to glabās vismaz vienu gadu.
Vēl citādāks risinājums padomā kādam Viesturu pagasta zemniekam, kurš ir aktīvs mednieks. Līdz šim daudzviet saldās saknes izmantotas meža zvēru piebarošanai. Viesturietim zvanījuši daudzi medniecības cienītāji un interesējušies par iespējām turpmāk iegādāties cukurbietes. Tādēļ šis lauku uzņēmējs nedomā likvidēt visu, kas saistīts ar to audzēšanu. Saprotams, ka šis ir izņēmuma gadījums, nevis likumsakarība.
Kompensācijas esot pietiekamas
Zemgales plānošanas reģiona sadarbības komisijas sēdē, kas 12. martā notika Bauskā, piedalījās Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktore Helma Jirgena. Sarunājoties ar “Bauskas Dzīvi”, ierēdnes nostāja bija nepārprotama: “Cukurbiešu audzētāji nevar žēloties, jo viņiem ir ļoti labvēlīgs kompensāciju mehānisms. Sākot ar šo gadu un līdz 2010. gadam, viņi saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu saņems atsevišķu cukura maksājumu, kaut arī bietes neaudzē. Savukārt līdz 2008. gada 1. jūnijam paredzēts izmaksāt 20 procentu no restrukturizācijas atbalsta maksājuma neamortizēto investīciju segšanai. Papildus šim atbalstam saskaņā ar valsts izstrādātās reģionu dažādošanas programmu vēl būs iespēja piešķirt zemniekiem līdzekļus no papildu dažādošanas fonda.”
Zemnieki gan izsaka iebildumus, ka miljonos mērāmajās naudas summās lauku uzņēmējiem ir tā mazākā daļa.
Parakstu vākšana beidzas
Biedrība “Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu” vakar, 20. martā, pabeidza parakstu vākšanu. Valsts prezidenta kancelejā līdz šim ir iesniegti vairāk par desmit tūkstošiem parakstu ar aicinājumu Vairai Vīķei-Freibergai saglabāt cukura nozari. Šādu informāciju “Bauskas Dzīvei” sniedz biedrības priekšsēdētājs Ivars Prūsis. Uz jautājumu, vai tiešām biedrība pieļauj, ka iespējams kaut ko mainīt procesā, kas jau sācies, organizācijas līderis atbildēja: “Ļoti reti, bet brīnumi tomēr notiek…”
Biedrība nolēmusi izdarīt iecerēto – iesniegt Saeimai likumprojektu par abu cukurfabriku atsavināšanu pret kompensācijām valsts labā un cukura ražošanas turpināšanu, vienlaikus attīstot bioetanola ražošanu. Publikācijas autorei šī iespēja tomēr šķiet utopiska.
***
Uzziņai
– Cukura nozares restrukturizācijas atbalsts Latvijai – 34 119 991 lats.
– Liepājas cukurfabrikai kopējā summa – 10,191 miljons latu.
– Jelgavas cukurfabrikai kopējā summa – 18,078 miljoni latu.
– Cukurbiešu audzētājiem – 6,8 miljoni latu.
***
Cukura ražošanas kvotas (tonnas)
Valsts; Cukura kvota 2007./2008. g.*; Cukura kvota 2004./2005. g.**
Beļģija 862 077 819 812
Bulgārija 4752 –
Čehija 367 937 454 862
Dānija 420 746 420 746
Vācija 3 655 255 3 416 896
Īrija 0 199 260
Grieķija 158 702 317 502
Spānija 887 163,7 996 961
Francija (Eiropas daļa) 3 640 441 3 768 991
Francijas aizjūras
departamenti 480 244,5 nav datu
Itālija 753 845,5 1,557 445
Latvija 0 66 505
Lietuva 103 010 103 010
Ungārija 298 591 401 684
Nīderlande 876 560 864 650
Austrija 405 812,4 387 362
Polija 1 772 477 1 671 926
Portugāle (kontinentālā daļa) 15 000 79 671
Azoru salu autonomais apgabals 9953 nav datu
Rumānija 109 164 –
Slovēnija 0 52 973
Slovākija 59 308,3 207 432
Somija 90 000 146 087
Zviedrija 325 700 368 262
Apvienotā Karaliste 1 221 474 1 138 627
Kopā 16 599 138,3 17 440 535
* 2007. gada 9. martā publicētā ES oficiālā vēstneša informācija
** Eiropas Komisijas Lauksaimniecības direktorāta informācija
