Valsts prezidents Guntis Ulmanis 9. jūnijā Dobeles rajona Padomē rīkoja preses konferenci Zemgales un Kurzemes reģiona žurnālistiem.
Valsts prezidents Guntis Ulmanis 9. jūnijā Dobeles rajona Padomē rīkoja preses konferenci Zemgales un Kurzemes reģiona žurnālistiem. Savu izvēli viņš pamatoja ar lauku rajonu žurnālistu ieteikumu preses konferences organizēt nevis Rīgā, bet reģionos. «Kad ieslēdzu televizoru, arī man šad tad šķiet, ka esmu nevis Latvijas, bet Rīgas prezidents. Masu mediji pārsvarā atspoguļo norises Rīgā,» atzinās Guntis Ulmanis.
Prezidents izteica priekšlikumu dialogā ar žurnālistiem aplūkot vairākas aktuālas tēmas. Par galveno kļuva sabiedrības integrācijas procesa dažādu aspektu apspriešana. Visi likumi, visas darbības jāpakļauj vienam mērķim – vienotas sabiedrības izveidošanai valstī, kam dārgas tās pamatvērtības, uzsvēra prezidents.
Raksturojot Pilsonības likumu, Guntis Ulmanis atzina, ka tas vairs neatbilst laika garam. Jāatceļ naturalizācijas «logi» un Latvijā dzimušajiem cittautiešu bērniem jādod skaidra perspektīvas izjūta. «Vai tad mēs būsim tik vāji, ka nespēsim iekļaut šos cilvēkus savā sabiedrībā?» vaicāja prezidents. Viņš aicināja žurnālistus nopietni un izsmeļoši informēt sabiedrību par šiem jautājumiem, pamatojot pilsonības piešķiršanas nepieciešamību Latvijā pēc atmodas dzimušajiem cittautiešu bērniem. Viņš uzskata, ka iedzīvotāji vāji orientējas valsts stratēģijā, par ko liecina Prezidenta kancelejā saņemtās vēstules. Tajās galvenokārt pausti emocionāli viedokļi. Guntis Ulmanis norādīja, ka valsts vēstures un pašreizējās situācijas novērtējumā par noteicošo kritēriju nedrīkst pieņemt emocijas. Tikpat aplami par tautu, kas daudz cietusi, uzskatīt tikai latviešus, ignorējot citu valstī dzīvojošo tautu intereses. Mums nav jāizvairās no nelatviskās sabiedrības un nav tā jānopulgo.
Prezidents vēlējās uzzināt, kāda ir laucinieku attieksme pret izmaiņām Pilsonības likumā. Daļa žurnālistu sabiedrības noskaņojumu nosauca par negatīvu. Izskanēja viedoklis, ka valstī integrējusies tā cittautiešu sabiedrības daļa, kam nepiemīt impēriskā domāšana, un bažas par to, ka cilvēki ar impērisku domāšanas veidu nespēs iekļauties saliedēšanās procesā.
Diskusijā tika skarts jautājums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. «Bet vai mums ir cita alternatīva?» auditorijai jautāja prezidents. «Neviena Eiropas valsts neatrodas uz robežas starp Austrumiem un Rietumiem kā Latvija, Lietuva un Igaunija. Līdzdalība Eiropas Savienībā kļūs par drošības garantiju.»
Runājot par prognozēm attiecībās ar Krieviju, Guntis Ulmanis nešķita noskaņots pesimistiski:«Es neredzu neko citu kā vien labas attiecības ar Austrumu lielvalsti. Mums sava iekšpolitika un ārpolitika jāveido atbilstoši Eiropas Savienības interesēm, neiesaistoties ar Krieviju asos dialogos. Esmu pārliecināts, ka pēc neilga laika Latvijas attiecības ar Krieviju uzlabosies.»
Preses konferencē ne reizi vien izskanēja prezidenta paustā atziņa, ka nākotnes politiku nevar veidot ar pagātnes metiem.Tā notika arī jautājumā par leģionāriem, taču Guntis Ulmanis atgādināja, ka nekur naAINA UŠČAv izteicis viņiem adresētu nosodījumu vai izrādījis nicinājumu. «Lai šie vīri satiekas, lai pie alus kausa atceras pagātni, taču netaisīsim no viņiem nākotnes politiku. Es nekādā gadījumā neatbalstīšu politiku, kas būs pamatota ar leģionāru ideoloģiju,» savu nostāju formulēja prezidents.
Guntis Ulmanis aicināja žurnālistus būt objektīvākiem un ar lielu atbildības izjūtu atspoguļot aktīvo situāciju, nevis meklēt lētas sensācijas, kas nelabvēlīgi ietekmē valsts prestižu.
