Šogad, krīzes skartajos apstākļos, arī mēs, invalīdu sporta un rehabilitācijas biedrība «Bauska» dalībnieki, nolēmām apceļot tuvāko apkārtni – Iecavas novadu. Tas notika pagājušajā mēnesī.Visbiežāk cenšamies doties tālāk, nemaz nezinot, cik daudz skaista un jauka atrodas mums līdzās. Sākām ar Iecavas invalīdu biedrību. Sociālā dienesta sociālā darbiniece Dzintra Lapiņa pastāstīja par pašvaldībā notiekošo, to bija interesanti uzzināt. Sarunas secinājums, kā jau visiem latviešiem, – esam diezgan kūtri. Lai gan Iecavā ir cilvēki, kuri aktīvi piedalās norisēs. Redzējām skaisti iekārtotu zāli, kas paredzēta nodarbībām. Dažreiz liekas – mums tik daudz dod, atliek tikai paņemt, bet pat tam mēs esam par apātiskiem. Tomēr netrūkst arī entuziasma. Daži ieguva Iecavas invalīdu biedrības dalībnieču adītas siltas vilnas zeķes.Tālāk devāmies uz «Dobuļiem». Skaisti, ka tepat bijušajā Bauskas rajonā varam redzēt minizoodārzu. Saimnieki ir kolosāli, garastāvoklis labs, īpaši, ja pasmaida ēzelis Mikus. Paldies saimniekiem, kuriem pietiek gribas, spēka un drosmes to visu paveikt un arī parādīt citiem. Prieks par mūsu cilvēkiem, kas ne tikai žēlojas, bet arī kaut ko dara.Protams, gribējām redzēt arī to, ko ražojam bijušajā Bauskas rajonā. Šoreiz bijām SIA «Iecavnieks». Prieks. Lai nu kā, turamies, dodam darbu cilvēkiem un neatsakām ekskursantiem.Ar lielu prieku atcerēsimies zemnieku saimniecības «Bērziņi» izveidoto atpūtas vietu «Labirinti». Kaut arī bija ļoti karsts laiks un citi traucēkļi, labi iejutāmies saimnieka Jāņa Pastara ekskursijā. Nu viens foršs latviešu puika! Padomāts par visu. Tā nav reklāma, aizbrauciet paši un redzēsit. Kaut ko darīt un izklaidēties tur var dažāda vecuma cilvēki.Izrādās, arī tepat, Codes pagasta «Stopiņos», audzē kazas. Kas no šī piena par sieru! Pieļauju, ka vairākums no mums pirmo reizi tādu pagaršoja un pat nopirka, jo bija gan ļoti labs… «Turneju» beidzām pie mūsu bēdu brāļiem pansionātā «Derpele». Tā vadītāja Alvja Feldmaņa priekšā jānoņem cepure. Apkārtne ir ļoti sakārtota, iestādē strādā saprotoši darbinieki.Visbeidzot, protams, jāpateicas mūsu šefam Ilgonim Rencim, rajona Padomei, kas piešķir autobusu jau daudzus gadus, un šoferītim Jānim Akmentiņam. Paldies tiem, ko apciemojām.
