Ilma Šlesareva Jaunsaules pasta nodaļā strādā jau piecpadsmito gadu, un pastnieces amats vēl joprojām sagādā gandarījumu.
Ilma Šlesareva Jaunsaules pasta nodaļā strādā jau piecpadsmito gadu, un pastnieces amats vēl joprojām sagādā gandarījumu. «Ir interesanti satikties ar cilvēkiem. Visu laiku esmu svaigā gaisā, un tas ir būtiski, jo man nepatīk ilgstoši uzturēties telpās,» bilst Ilma.
Ilmas ikdiena visnotaļ atbilst daudzu lauku pastnieču ikdienai – darbs sešas dienas nedēļā, smaga pasta soma plecā, «salāpīts» divritenis pie rokas, nemitīga vairīšanās no suņiem, kas pa šiem gadiem pastnieci jau divreiz paguvuši krietni sakost. Taču tas viss nav spējis kliedēt Ilmas dzīvesprieku un uzņēmību.
Pastnieces ceļš pie jaunsauliešiem sadalīts divos maršrutos. Pēc pirmā Ilma atgriežas mājās, apdara saimniecības darbus, apčubina divas gotiņas un pēc tam dodas tālāk. No darba gaitām Ilma atgriežas četros vai piecos vakarā, ziemā tad jau ārā ir tumšs.
«Kādreiz pastu izvadāju ar zaparožecu, tagad to nevaru vairs atļauties. Dienas laikā jānosoļo ap 20 kilometru, pensiju izmaksas dienās – visi 30,» stāsta Ilma. Lielākoties viņa cenšas braukt ar divriteni, ziemā sniegotie ceļi jāizbrien kājām. Ilma laimīga, ka viņai piepalīdz dēls.
Agrāk bijis ļoti daudz avīžu, visas nav sagājušas pasta somā. «Tagad ļaudīm mazāka rocība, nevar atļauties tik daudz pasūtīt. Vien pēdējo divu nedēļu laikā, kad pasta nodaļa pārplūdināta ar reklāmām, nākas pa divi lāgi uz pastu braukt,» saka Ilma. Somu viņa tagad svērusi nav, bet pieļauj, ka trīsdesmit kilogramu smaga būs.
Atsevišķas avīzes Ilma cenšas pasūtīt, pārējās pārlapo, laikrakstus šķirojot. «Bauskas Dzīvē» Ilma pirmo uzšķir sludinājumu lapu, pēc tam izlasa visu pārējo no sākuma līdz beigām.
