Cēsu olimpisko centru iecienījuši gan augstas klases sportisti, gan slēpotāji amatieri.
Cēsu olimpisko centru iecienījuši gan augstas klases sportisti, gan slēpotāji amatieri.
Katram ir savi argumenti, kādēļ piesaista šīs baltās trases un tajās neapnīk riņķot apli pēc apļa.
Valsts izlases treniņvieta
SIA “Cēsu olimpiskais centrs” rīkotājdirektors Gunārs Dumbris, raksturojot nacionālo sporta centru, saka: “Esmu analizējis, kādēļ Latvijas izlases biatlonisti un arī distanču slēpotāji labprātāk un vairāk trenējas Priekuļos, nevis Madonā vai Alūksnē. Tikpat svarīga kā bāzes kvalitāte, ir arī infrastruktūra. Sportistiem nodrošināta laba viesnīca, peldbaseins, trenažieru zāle. Madona arī attīstās par mūsdienīgu ziemas sporta centru, taču Alūksnē biatlonistus šautuve vairs neapmierina. Savukārt Priekuļu šautuvi viņi vērtējuši atzinīgi.” Cēsnieki jau pieraduši uzņemt un organizēt sacensības dažādu paaudžu slēpotājiem. Lielākā daļa Latvijas čempionātu notiek Cēsu olimpiskajā centrā. Saprotams, sacīkstes rīko sestdienās un svētdienās, tikai retumis nedēļas nogalē nav jūtams sportiskais azarts. Taču šajā skaistajā dabas stūrītī pietiekami daudz var baudīt kustību prieku.
Jāiztur stāvi kāpumi
Divas ziemas Priekuļos izturību pārbaudījuši arī Bauskas rajona seniori, piedaloties Latvijas Sporta veterānu savienības spēlēs. Uzvaras vidusskolas sporta skolotāja Dzintra Luņeva ir ilggadēja slēpošanas cienītāja. “Bauskas Dzīvei” viņa sacīja: “Šoreiz bija grūtāk nekā iepriekšējā ziemā. Divas reizes vajadzēja pārvarēt garu un stāvu kāpumu. Sacīkstēs sastapu savas paaudzes slēpotājas, ar kurām sacentos jaunībā. Pēc finiša jutāmies pagurušas, tomēr bijām vienisprātis – cik skaisti ir slēpot! Zemgaliešiem varētu būt tikai atsevišķs vērtējums, jo mēs tomēr nevaram sacensties ar Latvijas vairāku citu rajonu sportistiem, kuriem ir daudz piemērotāki apstākļi ziemas sporta veidiem.”
Vecsaulietis Viktors Spangers 19. februārī pirmo reizi pēc ilgāka pārtraukuma izmēģināja spēkus Priekuļos. Viņa atzinums: “Nebiju šeit slēpojis kopš 80. gadu beigām. Bāze ir ļoti mainījusies. Latvijas biatlonists Ilmārs Bricis ar ceturto vietu Ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā pierāda, kāda nozīme šādam lieliskam sporta centram. Man gāja smagi, jo nebiju sacensībām īpaši gatavojies, taču izturēju desmit kilometru.”
Caurlaide der visam gadam
G. Dumbris, stāstot par bāzi, uzsver arī tās otru funkciju, proti, tautas sporta veicināšanu. Vakaros līdz pulksten 21 apgaismotajā 2,6 kilometrus garajā aplī slēpot iespējams ikvienam. Rīkotājdirektors precizē, ka divi kilometri pa mežu vieglāk veicami, taču 600 metru veidoti kāpumā, un šī cilpa amatieriem ir liels pārbaudījums.
Olimpiskā centra apsaimniekotāji atzīst, ka par ziemas tūrismu līdz šim nav daudz domāts. Ar pašreizējiem resursiem gluži vienkārši ir par maz, lai nodrošinātu slēpju īri un kaut ko organizētu papildus. Taču slēpošanas draugiem par simbolisku cenu – 15 latiem – piedāvā iegādāties caurlaidi, kas ir derīga visam gadam. To var izmantot ziemā un vasarā asfaltētajā aplī, braukājot ar rollerslēpēm. G. Dumbris secina, ka arī bez plašas reklāmas ziemas sporta cienītāji šo vietu zina, un vakara stundās trasi neapņem vis klusums, bet saklausāma slēpju švīkoņa.
Jau pieminēto nepilnus trīs kilometrus garo apli klāj mākslīgais sniegs. Trasi rūpīgi kopj, katru vakaru frēzē, un no rīta tā atkal ir lieliskā “formā”. Kaut arī martā saule kāpj augstāk un kausē sniegu, cerams, slēpot varēs vēl aprīlī.
