Pēc Lauku atbalsta dienesta prognozēm, pagājušā gada rudenī Latvijā ziemāji iesēti 166 tūkstoši 400 hektāros, kas salīdzinājumā ar 2002. gada rudenī apsētām ziemāju platībām – 193 tūkstoši 500 ha – ir aptuveni par 14 procentiem mazāk.
Pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) prognozēm, pagājušā gada rudenī Latvijā ziemāji iesēti 166 tūkstoši 400 hektāros, kas salīdzinājumā ar 2002. gada rudenī apsētām ziemāju platībām – 193 tūkstoši 500 ha – ir aptuveni par 14 procentiem mazāk.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo rudeni pērn samazinājušās ziemas kviešu, miežu un tritikāles, bet palielinājušās – rudzu un rapša platības. Tā vēstī LAD informācijas daļas vadītājs Jānis Vaļģis.
2002. gada rudenī kvieši iesēti 131 tūkst. ha platībā, rudzi – 40 tūkst. 400 ha, mieži – 2700 ha, tritikāle – 19 tūkst. 400 ha. Savukārt ziemas rapsis minētajā laikā iesēts 12 tūkst. 300 ha.
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktora vietnieks Jānis Sietiņsons aģentūrai LETA ziemāju sējumu samazināšanos saista ar resursu trūkumu. Šāda situācija izveidojusies pēc pērnā gada augusta lietavām, kas sējumiem nodarīja lielus postījumus, bet zemniekiem līdz ar to zaudējumus.
Speciālists gan norādīja, ka arī 2002. gada rudenī salīdzinājumā ar analogu laika posmu gadu iepriekš ziemāju sējumi samazinājušies. Toreiz saistībā ar sauso vasaru ziemājus apsēt bija grūti, jo augsne nebija pietiekami mitra, lai sēklas varētu sadīgt. “Togad bija pilnīgi pretēji apstākļi,” skaidroja J. Sietiņsons.
***
Uzziņai
Prognoze par 2003. gada rudenī Latvijā iesētiem ziemājiem:
– 112 tūkst. 700 ha kviešu,
– 41 tūkst. 800 ha rudzu,
– 1000 ha miežu,
– 10 tūkst. 900 ha tritikāles,
– 16 tūkst. 600 ha rapša.
LAD informācijas daļas dati
