Manās dzimšanas dienās ciemiņi ir vienmēr. Viņus nemaz neaicinu, jo paši manu datumu atceras.
“Manās dzimšanas dienās ciemiņi ir vienmēr. Viņus nemaz neaicinu, jo paši manu datumu atceras. Tas ir pats labākais, ka ir cilvēki, kuri vēlas pie manis nākt,” apgalvo LIJA PAKARNA Gailīšu pagastā. Viņai rīt, 10. decembrī, būs 44. dzimšanas diena.
Ieejot Pakarnu mājā, pārņem īpaša noskaņa. Pat vārdos nevar precīzi raksturot, kāda tā ir, kaut kas mājīgs un silts. Gluži to pašu Lijai ir apgalvojuši daudz cilvēku, arī meitenes no Vācijas, kuras, trīs gadus pēc kārtas viesojoties Uzvaras vidusskolā, dzīvojušas Pakarnu ģimenē.
Lija strādā Uzvaras vidusskolā, firmas SIA “Ega” bufetē, par pārdevēju. “Varbūt tāpēc, ka mācību iestādē ap mani diendienā virmo bērni, arī mana māja bieži mēdz būt pilna ar bērniem un jauniešiem,” tā jubilāre. Tagad gan retāk, jo abas atvases studē Rīgā. Dēls Gatis mācās Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes 3. kursā, un meita Eva pirmo gadu studē par žurnālisti Stradiņa universitātē. Meita mammu ieinteresējot ar dažādām psiholoģijas grāmatām par ķermeņa valodas skaidrojumiem un citām tēmām.
“Mēs esam viena no tām ģimenēm, kurā ir svarīgi visiem kopā vakariņot,” atklāj gaviļniece. Lijai par idejām, ko celt uz galda, nav jāsaspringst, jo jaunībā Rīgā beigusi pavāru skolu un vēlāk daudz un dažādus ēdienus gatavojusi Uzvaras kolhoza ēdnīcā. Tuvojoties svētkiem, gaviļniecei ar mājiniekiem jau laikus, kā ierasts, būs jāgatavo daudz cienastu, jo viņu ģimenē ir tradīcijas. Ziemassvētkos ciemos sabrauc Lijas radi – mamma, abas māsas un brālis ar ģimenēm –, Jaungadu ik gadu visi sagaida kopā ar vīra Pētera radiem. Jubilāre ir liela dancotāja, vislabāk ir iecienījusi vīra darba kolektīva balles. Viņš strādā SIA “Bauskas celtnieks” par darbu vadītāju.
Kolēģe Skaidrīte Balode par Liju izsakās: “Atsaucīga, iejūtīga, sievišķīga, vienmēr laipna, prot saglabāt mieru.
