Gandrīz katrā laikraksta «Bauskas Dzīve» numurā ir publicētas pateicības. Dāvinot simbolisku puķu pušķi, sacīts paldies cilvēkiem, kuri snieguši atbalstu vai palīdzību dažādām biedrībām, bērnunamiem, sabiedriskām organizācijām.
Gandrīz katrā laikraksta «Bauskas Dzīve» numurā ir publicētas pateicības. Dāvinot simbolisku puķu pušķi, sacīts paldies cilvēkiem, kuri snieguši atbalstu vai palīdzību dažādām biedrībām, bērnunamiem, sabiedriskām organizācijām.
Taču uzņēmēju labestība var mazināties, jo Finanšu ministrija izstrādājusi grozījumus likumā par uzņēmuma ienākuma nodokli. Tas draud likvidēt ievērojamu līdzekļu avotu nevalstiskajām organizācijām. Grozījumi jau izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.
Par pārmaiņām «Bauskas Dzīvi» informē Ilze Šēfere, Nevalstisko organizāciju (NVO) centra sabiedrisko attiecību speciāliste.
«Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumos paredzēts, ka uzņēmumi, kuri ziedo NVO, turpmāk nevarēs aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli samazināt par 85% no summām, kuras ziedotas nevalstiskajām organizācijām un budžeta iestādēm, kā bija līdz šim. Pašlaik tiek piedāvāts uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi ziedotājiem aizstāt ar jaunu normu. Tā paredz ar nodokli apliekamā ienākuma samazināšanu par ziedoto summu divkāršā apmērā. Tādējādi nodokļa atlaide saruks līdz 45 procentiem.»
Uzņēmēju viedoklis
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar vairākiem vietējiem uzņēmējiem, kuriem biežāk izteiktas pateicības laikraksta slejās, un jautāja – vai viņi izmanto nodokļu atlaides, kas paredzētas ziedotājiem, un cik nozīmīgs būtu to samazinājums.
Akciju sabiedrības «Balticovo» ģenerāldirektors Valdis Grimze atzina, ka dažādi lūdzēji uzņēmumā vēršas ļoti bieži. Tās ir invalīdu biedrības, organizācijas, kurās apvienojušies slimnieki, palīdzība tiek lūgta bērniem un mazturīgajiem. V. Grimze uzsvēra, ka prasītājiem jābūt Finanšu ministrijas atļaujai ziedojumu saņemšanai. Tā sniedz iespēju uzņēmumam iegūt nodokļu atlaidi. V. Grimze prognozē – ja šī atlaide tiks samazināta, saruks arī palīdzības apjoms.
Atsaucīga palīdzības sniegšanā līdz šim bija SIA «Bērzkalni». Uzņēmuma komercdirektors Valts Linde teica, ka nodokļu atlaides ir izmantotas un to samazināšana neveicinātu labdarību.
Sabiedrības «Bauskas klēts» direktors Rolands Vinogradovs sacīja, ka uzņēmums cenšas palīdzību vairāk sniegt nevis naudā, bet «graudā» – atvēlot pašražotu produkciju. Tāpēc nodokļu atlaides līdz šim nav izmantotas. SIA «Eila» līdzīpašnieks Andis Sīlis atcerējās, ka nozīmīgākais atbalsts 2000. gadā sniegts sportistei Irēnai Žaunai, dodoties uz olimpiādi Sidnejā. Par palīdzību pārdesmit latu vērtībā nodokļu atlaidei dokumenti nav noformēti. SIA «Līga» direktors Jozs Lapinsks atbildēja, ka uzņēmums sniedz palīdzību, ja tas ir iespējams, bet nereklamējas. Tāpēc arī nodokļu atlaides nav meklējis.
Samazināsies finansējums
NVO centrs jau jūlijā iesniedza Finanšu ministrijai savus ierosinājumus. Līdz 25. augustam no ministrijas atbilde nebija saņemta, «Bauskas Dzīvei» sacīja Ilze Šēfere.
Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts nav saskaņots ar nostādnēm, kas ietvertas likumprojektos «Biedrību un nodibinājumu likums» un «Sabiedriskā labuma organizāciju likums», kuri atrodas izskatīšanā Saeimā, atgādina Kaija Gertnere-Ozola, Nevalstisko organizāciju centra direktore.
Viņa pievērš uzmanību faktam, ka līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā nevalstiskajam sektoram zudīs vairāki līdz šim svarīgi finansējuma avoti. «Sorosa fonda-Latvija» finansējums jau ir samazinājies no sešiem miljoniem līdz vienam miljonam ASV dolāru un ir piesaistīts jau iepriekš noteikta problēmu loka risināšanai. No 2006. gada Latvijā darbību pārtrauks Oranje fonds (bijušais karalienes Julianas fonds). Par projektu finansējuma samazināšanu nevalstiskajam sektoram līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā informējušas Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecības.
Piedāvā morālu atbalstu
Latvijas valdība jau ir samazinājusi nevalstisko organizāciju iespējas saņemt ziedojumus no valsts un pašvaldību iestādēm. Arī pārmaiņas speciālo budžetu politikā samazinās nevalstisko organizāciju iespējas iegūt finansējumu kultūras un sporta jomā, atgādina Kaija Gertnere-Ozola.
Tomēr pilsoniskās sabiedrības uzdevumi pieaug. Valsts kanceleja un ministrijas vēlas, lai nevalstiskās organizācijas sniegtu priekšlikumus dažādu dokumentu un tiesību aktu izstrādē, izvērtēšanā. Sabiedrības problēmu risināšana daudzās jomās ir atstāta tikai nevalstisko organizāciju pašiniciatīvas ziņā, sniedzot tām morālu, bet samazinot materiālu atbalstu.
***
Uzziņai
Nevalstiskajās organizācijās brīvprātīgi apvienojas iedzīvotāji, lai risinātu problēmas, ko neefektīvi vai vispār nerisina valsts un kuru risināšanai uzņēmējdarbība nav iespējama.
Samazinot nodokļu atlaides uzņēmējiem par ziedojumiem nevalstiskajām organizācijām, NVO zaudē vienu no iespējām gūt līdzekļus savas darbības nodrošināšanai.
