Augusta beigās rajona Tiesa nolasīja spriedumu diviem Dāviņu pagasta jauniešiem – Ingai Saknei (dz. 1985. g.) un Rolandam Zīlem (dz. 1986. g.) – par kapu apgānīšanu, piespriežot viņiem brīvības atņemšanas sodu.
Augusta beigās rajona Tiesa nolasīja spriedumu diviem Dāviņu pagasta jauniešiem – Ingai Saknei (dz. 1985. g.) un Rolandam Zīlem (dz. 1986. g.) – par kapu apgānīšanu, piespriežot viņiem brīvības atņemšanas sodu.
Svētvietas aizsargā likums
Visās pasaules zemēs un tautās mirušo apbedīšanas vietas tiek uzskatītas par svētām. Gadu simteņiem tāds viedoklis valdīja arī mūsu zemē, taču līdz ar sabiedrības degradāciju arvien biežāk tiek sākti kriminālprocesi par kapu apgānīšanu. To parasti izdara jaunieši, kuriem par tautas svētumiem ir visai maz jēgas, jo tāda nav bijusi viņu audzināšana.
Likuma izpratnē ar kapu ir saprotama ne tikai kapu kopiņa, bet arī tai piegulošā teritorija, kas kompozicionāli saistīta ar šo kapu kopiņu un ietver dažādus dekoratīvos apstādījumus. Šo apstādījumu postīšanu un puķu zagšanu no kapiem likumdevējs traktē kā sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, par ko draud trīs līdz desmit gadu cietumsods. Nopietni trūkumi audzināšanā noveda arī abus Dāviņu pagasta jauniešus uz apsūdzēto sola par puķu un apstādījumu zagšanu no kapiem.
Randiņš kapsētā
Ingai un Rolandam bija izveidojušās draudzīgas attiecības. Šīgada maija sākumā par tikšanās vietu pārītis izraudzījās Dāviņu pagasta Žūžu kapus. Tā viņu izpratnē bija vieta, kur satikties un sakoptā vidē izklaidēties, pie reizes gūstot arī personīgu labumu. Tā kā bija pats stādīšanas laiks, Rolanda smadzenēs dzima doma par tūju pārstādīšanu pie savas mājas. Savukārt Inga iekāroja kādu mākslīgo puķu groziņu un pušķi, ar kuru cerēja izgreznot savu dzīvesvietu. Vēlēdamās izpatikt puisim, Inga Rolanda rokās ielika lāpstu, mudinot viņu īstenot savu noziedzīgo ieceri.
Augot bez vecāku uzraudzības, Rolands jau vairākkārt bija nonācis konfliktā ar likumu, taču neuztvēra to nopietni. To nesekmēja arī viņa draudzene, būdama nedaudz vecāka un agrāk nesodīta.
Aizbēg bailēs no cietuma
Tikai tad, kad abi jaunieši tika pieķerti šī nozieguma izdarīšanā, viņi saprata, ka šoreiz bez “sēdēšanas” neizspruks, un nobijās. Viņi bija izdarījuši sevišķi smagu noziegumu. 2005. gada 28. septembrī par noziegumiem pret īpašumu Rolands nopelnīja nosacītu sodu, tas vēl nebija izciests, un sodāmība nebija dzēsta. No kapiem nozagtās tūjas un no kādas mājas pagalma apstādījumiem izrautais kadiķa stāds zaļoja pie garnadža nama un kalpoja par lietisku pierādījumu nozieguma izdarīšanā. Savukārt mākslīgo puķu groziņš no kapiem greznoja kumodi Ingas mājās. Neiedomājami, ka viņai tas spēja sagādāt estētisku baudījumu.
Abiem draudēja brīvības atņemšana, un viņi nolēma bēgt, lai izvairītos no soda. Šī gada 7. jūnijā uz nozīmēto tiesas sēdi vainīgie neieradās, un Tiesa nolēma izsludināt viņu meklēšanu ar policijas palīdzību. Vasara bija skaista, un bēgļi izlēma to pavadīt Siguldā. Taču dzīve “svešumā” prasīja līdzekļus. Jaunieši tos centās iegūt noziedzīgā ceļā un atkal iekrita. Tieši pēc mēneša bēguļošanas abi tika aizturēti un apcietināti sakarā ar jauna nozieguma izdarīšanu.
Par visu jāmaksā
Uz rajona Tiesas sēdi 29. augustā policijas darbinieki abus “ceļotājus” atveda no iepriekšizmeklēšanas cietuma. Apcietinājumā pavadītais laiks bija licis jauniešiem apjaust sava stāvokļa nopietnību. Inga tiesas sēdē drebēja kā “apšu lapa”, bet Rolands bija zaudējis bravūrību. Kaut arī Inga agrāk nebija sodīta, Tiesai nebija pārliecības, ka bez brīvības atņemšanas viņa turpmāk likumpārkāpumus neizdarīs. Par to liecināja apsūdzētās uzvedība ierosinātās krimināllietas iztiesāšanas laikā, kad viņa, bēgot no tiesas, centās izvairīties no atbildības. Pārāk vēlu nāca atziņa, ka par visu ir jāmaksā. Bargi. Arī par nieka puķu groziņu no kapiem piecu latu un desmit santīmu vērtībā un trīs latu vērtu pušķi.
Ņemot vērā iepriekšizmeklēšanas cietumā pavadīto laiku, savas vainas nožēlošanu un atzīšanu, Tiesa Ingai Saknei noteica sodu, zemāku par minimālo robežu, piespriežot brīvības atņemšanu vēl uz sešiem mēnešiem.
Tiesai nācās Rolandam Zīlem saskaitīt sodus par divu tūju stādu zagšanu no kapiem 80 latu vērtībā, kadiķa stāda zagšanu no personiskā īpašuma 25 latu vērtībā, kā arī vēl neizciesto sodu pēc iepriekšējā Tiesas sprieduma. Kopumā cietumā viņam nāksies pavadīt trīs gadus un divus mēnešus no savas jaunības. Par “bēgļu gaitās” izdarītiem noziegumiem pēc kāda laika abiem notiesātajiem nāksies atbildēt arī Siguldas Tiesas priekšā.
