Bārbeles pagastā svinīgā sarīkojumā piektdien, 26. janvārī, tika godināti 1991. gada barikāžu dalībnieki.
Bārbeles pagastā svinīgā sarīkojumā piektdien, 26. janvārī, tika godināti 1991. gada barikāžu dalībnieki.
Barikāžu dalībnieka piemiņas medaļas saņēma 29 pagasta iedzīvotāji. Tās pasniegt Bārbelē bija ieradušies Barikāžu fonda prezidents Renārs Zaļais un 1991. gada barikāžu piemiņas zīmes valdes pārstāve Elga Podniece.
Kopš barikāžu laikiem ir pagājuši 16 gadu. Valsts vēsturē 16 gadu ir tikai neliels nogrieznis, bet cilvēka mūžā tas ir ilgs laiks. Bārbeles pagasta deputāts Ilgars Krauze atzīst – nav ne mazāko šaubu, ka tie, kuriem piektdien pasniedza piemiņas zīmi, vai tie, kuriem tā piešķirta jau agrāk, patiešām to pelnījuši. Ir arī skaidrs, ka cilvēku, kam vēl vajadzētu piešķirt Barikāžu piemiņas zīmi, Bārbelē ir vairāk. Tieši šis Bārbeles pagasta deputāts ir uzņēmies iniciatīvu izvirzīt kandidātus piemiņas zīmes saņemšanai. Viņš pats savulaik ir sēdējis Bārbeles ciema priekšsēdētāja krēslā, kā arī bijis Latvijas Tautas frontes (LTF) Bauskas rajona nodaļas līdzpriekšsēdētājs, kā arī LTF Bārbeles ciema grupas vadītājs un barikāžu dalībnieku koordinators. Barikāžu dalībnieku saraksti gājuši bojā, tāpēc bijis jādomā, kā izdarīt tā, lai Barikāžu piemiņas zīme tiktu visiem, kas to pelnījuši. I. Krauze stāsta, ka jau vasarā pie pagastmājas izlikti paziņojumi ar aicinājumu, lai barikāžu dalībnieki pieteiktos, taču cilvēki bijuši diezgan kūtri.
Kā norādīja 1991. gada barikāžu piemiņas zīmes valdes pārstāve Elga Podniece, vēl tikai līdz šī gada beigām varēs pieteikt pretendentus Barikāžu piemiņas zīmei. Viņa atzina, ka dažādās auditorijās pašvaldības ir mudinātas organizēt barikāžu aizstāvju apzināšanu, bet tas katrā vietā ir atkarīgs no vietējo cilvēku vēlēšanās un aktivitātes.
Piektdien vienuviet pirmo reizi Bārbeles tautas namā bija pulcējušies to dienu dalībnieki. Kā norādīja bārbelietis Māris Cers, barikādēs piedalīties mudinājusi viņa latvieša balss.
Toreiz tauta stāvējusi vienotībā, ar drosmi un mīlestību pret dzimto Latviju. Bārbeliešiem jautāju, ja tagad vajadzētu atkal visu to darīt, vai ietu vēlreiz. Daudzi pirms atbildes tomēr saminstinās un kavējas domās. “Par Latvijas brīvību un neatkarību ietu, bet par pašreizējo valdību noteikti ne,” sacīja bārbeliete Valda.
Bijušais Bauskas policists, tagad Barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais, sanākušajiem izteica lielu pateicību un uzsvēra, ka paldies sakāms arī tuviniekiem, kas tajās trauksmainajās janvāra dienās uzticējās un palaida mājiniekus uz galvaspilsētu. Viņš piebilda, ka piemiņas zīme paliks arī turpmākajām paaudzēm un vēstīs par to, ka tuvinieki ir stāvējuši klāt Latvijas neatkarības šūpulim.
Pasākuma noslēgumā vārdi tika veltīti pašreizējai dzīves ainai. “Visi bijām gatavi iet Eiropā kaut vai pastalās. Savu izvēli izdarījām – esam Eiropā, un liela daļa arī pastalās. Nesen mums solīja septiņus treknus gadus Eiropā, bet kam treknie gadi un kam pastalas? Ar savām balsīm, kas ir mūsu barikādes šodien, pieļaujam varas koncentrāciju, kas mūsu situācijā ir bīstama. Uz šāda fona mums mūsu nesenās vēsturiskās dienas jāglabā. Šī piemiņa jādēsta un jāsargā kā maiga puķe,” ar šādām pārdomām tika nodzēsts barikāžu atmiņu ugunskurs Bārbelē.
