Iecavnieks Raitis Purmalis autodarbnīcu atvēris pirms astoņiem gadiem savā garāžā. Vēlāk pārcēlies uz angāru, ko uzcēla rajona Patērētāju biedrība.
Iecavnieks Raitis Purmalis autodarbnīcu atvēris pirms astoņiem gadiem savā garāžā. Vēlāk pārcēlies uz angāru, ko uzcēla rajona Patērētāju biedrība.
Sākoties «juku» laikiem, Raitis Purmalis trīs gadus angāru nomāja, līdz radās iespēja to nopirkt. Līdzekļus iegādei palīdzējuši sarūpēt draugi Vācijā. Raitim Purmalim iedibināta finansiāla sadarbība ar brāli, kurš nodarbojas ar lauksaimniecību. Rudenī un ziemā ar brāļa brīvajiem līdzekļiem galvenokārt rīkojas Raitis. Pavasarī brīvā nauda nonāk otra brāļa rīcībā.
Autodarbnīcas saimnieku jau kopš bērnības saistījis sports un tehnika. Viņš daudz iemācījies no tēva, profesionāla šofera. Raitis ar automašīnu brauc kopš divpadsmit gadu vecuma. Trīspadsmit gados sācis interesēties par motokrosu. Savulaik pabeidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāti Jelgavā, astoņdesmitajos gados braucis amatieru autorallijos. Tagad tēva aizsākto turpina vecākais dēls – septiņpadsmitgadīgais Gatis, kurš uzrādījis labus rezultātus autokrosā (1300 kubikcentimetru klasē).
Prece pārbaudīta sacīkstēs
«Remontējam dažādu modeļu automobiļus, arī autobusiņus,» klāsta autodarbnīcas saimnieks. «Rezerves daļas, sadarbojoties ar Rīgas firmām, saņemam no Somijas. Meklējam arī klientam izdevīgākus variantus. Ir prasmīgs metinātājs, labs motorists. Remontējam arī motorus, kam degvielas iešprices sistēmas, dīzeļmotorus.»
Saimnieks apgalvo, ka daudz klientu brauc no Rīgas, viņu vidū pat mākslinieki Rolands Zagorskis, Ivars Puga, Jānis Lūsēns.
Raitis Purmalis par labiem atzīst vācu ražojumus, tādēļ strādā ar «Mann» firmas filtriem, «Addinol» eļļām, kas pierādījuši savas labās īpašības sacīkšu trasē.
«Sacensībās Valmierā Gata golfiņam startā iespieda ventilatoru radiatorā, motors netika dzesēts, trīs apļus viņš nobrauca bez ūdens. Sveces bija palikušas lillā, bet, izjaucot motoru, nevienu švīku nevarēja atrast,» atceras saimnieks.
Visa peļņa – attīstībai
«Attīstāmies ļoti lēni. Nodokļu politika ir nesakārtota, jaunas iekārtas iespējams nopirkt tikai par iegūto peļņu. Vajadzīgas diagnostikas iekārtas, krāsošanas kamera, vēl viens pacēlājs. Bet, tā kā no peļņas jāsamaksā 25 procentu nodoklis, pāri maz kas paliek.
Bieži vien grūti izšķirties – vai pirkt kādu iekārtu, vai vīriem apkures krāsniņu, jo ziemā izlīdzamies ar padomju laikā pirktām autobusa «Ikarus» apsildes iekārtām. Ja ārā ir mīnus divdesmit grādu, tad iekšā varam «uzdzīt» līdz plus pieci – temperatūrai, pie kuras var strādāt. Mēnesī ap 60 līdz 70 latu jāizdod dīzeļdegvielai. Bet tas ir trīsreiz lētāk, nekā apkurei izmantot elektroenerģiju.
Domājam uzturēt divus sporta auto, jo ļoti pašam gribas braukt. Bet, lai uztaisītu dūšīgu dampi, vajag daudz naudas. Turklāt uzskata, ka autokross, atšķirībā no citiem autosporta veidiem, prasa vismazāk izdevumu. Taču sportot vajag – tas ir azartiski un disciplinē cilvēku,» tā uzskata Raitis.
