Visā Latvijā jaušams sašutums par aizejošo Saeimas deputātu rīcību, sev palielinot jau tā lielos ienākumus.
Visā Latvijā jaušams sašutums par aizejošo Saeimas deputātu rīcību, sev palielinot jau tā lielos ienākumus. Tas tautai nav pārsteigums, jo jau iepriekš bija paredzams, ka līdz šim deputātus vairāk par tautas un valsts likteni interesējis personiskais labums. Tautas un valsts interešu aizstāvēšana diemžēl palika tikai runāšanas līmenī. Tagad, kad deputātiem iesildītie Saeimas krēsli jāpamet, daiļrunība vairs nav vajadzīga un viņi vēlas pagrābt, ko vēl var paspēt no valsts kases (arī uz mūsu kabatu rēķina).
Pārsteidz tautas kalpu cinisms, atklāti atzīstot, ka katram savas intereses ir tuvākas. Viņi, nabadziņi, neesot nodrošināti! Tātad vairāki simti latu viņu kabatās ir par maz, lai gan tautas lielākā daļa spiesta dzīvot ar dažiem desmitiem latu mēnesī. Viņiem nerūp, ka piemānītajiem zemniekiem draud katastrofa, ka nepietiek līdzekļu izglītībai, valsts aizsardzībai. Rietumu valstīs deputāti saņemot vairāk, taču viņi izliekas neredzam, ka tur tautas kalpi nodrošinājuši uzplaukumu savās valstīs un samērā augstu vai vismaz normālu dzīves līmeni tautai.
Liela daļa no mūsējiem nav godīgi nopelnījuši pat tagadējos ienākumus, jo nav daudz tādu valstu, kur dzīves līmenis ir tāds kā pie mums un vēl zemāks. Pasaciņai par lielo uzplaukumu vairs netic – tā atgādina Brežņeva laiku anek-doti – «Pūt, lai domā, ka brauc!». Kur tad šis uzplaukums, ja to nejūt tauta? Tad jau iznāk, ka viss pieaugums tiek nozagts.
Ar šādu rīcību bijušie paši pārvērš sevi politiskos nelaiķos, jo diezin vai nākamajās vēlēšanās atradīsies daudz tik lētticīgu pilsoņu, kuri būtu ar mieru balsot par šādiem pašlabuma meklētājiem.
Tauta pamazām sāk mosties no tās apātijas, bezpalīdzības un neticības, kas valdīja pirms dažiem gadiem. To pierādīja nule notikušās vēlēšanas, pēc kurām Saeimā neiekļuva vairākas partijas, pat iepriekšējo vēlēšanu līderi, atkārtoti nepildot dotos solījumus. Citas politiskās apvienības zaudēja daudzas balsis un ar grūtībām noturējās. Reizē tas ir brīdinājums partijām, kuras no jauna nokļuva vai palika Saeimā, ka, aizmirstot tautas un valsts interešu aizstāvēšanu, tās nākamajās vēlēšanās var sagaidīt tāds pats liktenis. Apstiprinās patiesība, ka ilgi mānīt var tikai dažus, daudzus mānīt ilgi nav iespējams. Tauta agrāk vai vēlāk savu vārdu pateiks, un šis vārds būs bargs. Visatļautības laiki beigušies!
L. KALNIERIS, rajona Nacionālās apvienības koordinācijas padomes priekšsēdētājs
