Vēlos laikrakstam izteikt savus vērojumus, lai cilvēki spriež, kas varētu būt darāms.
Vēlos laikrakstam izteikt savus vērojumus, lai cilvēki spriež, kas varētu būt darāms.
Kā jau katru gadu, arī šogad Iecavas upītē pārziemo mežapīles. Atceros, pērn daudzi satraucās, ka pīles izķēra tie, kam nav ne pastāvīga darba, ne kārtīgas dzīvesvietas.
Jāteic – jo gads, jo trakāk. Nu jau es domāju – labāk lai pīles tiek kādam ēdienā, nevis iet bojā pusaudžu ņirgāšanās un cietsirdības dēļ.
Svētdienas vakarā gāju pāri tiltiņam Iecavas parkā. Ievēroju, ka bariņš pusaudžu baroja putnus. Kad izdzirdēju trulu sprādziena troksni, pīļu spurgšanu un bļāvienu: “Ei, šitai arī galva laikam nost!”, sapratu, kas notiek. Nezinu, kā tas izdarāms tehniski, bet puikas ar spridzekli “ēdināja” pīles. Putns, pusbadā būdams, nešķiroja, kurā gabalā ir maizīte, kurā salipināts spridzeklis. Visvairāk mani pārsteidza tas, ka pusaudžu bariņš nemaz nedomāja izklīst, kad uzsaucu: “Ko jūs tur darāt?”
Nezinu, ko domāt, ko secināt. Bet varbūt par to jārunā? Protams, ne jau visi pusaudži gatavi spridzināt putnus, bet daži tomēr tā dara. Kāpēc? Varbūt, ka arī viņi pirmsskolas vecumā paši barojuši pīles? Kas noticis tagad? Vēl vairāk domāju par to, kas būs nākamgad.
LIĀNA Iecavā
