Kopš 1998. gada 21. maija Zemgales novada iedzīvotājiem ir iespēja klausīties radiostaciju «Radio Zemgale».
Kopš 1998. gada 21. maija Zemgales novada iedzīvotājiem ir iespēja klausīties radiostaciju «Radio Zemgale». Šajā numurā intervija ar radiostudijas dīdžeju (DJ) Alvi Orravu.
– Kā jūs sākāt strādāt radio?
– Kad tas veidojās, tika izsludināts DJ konkurss. Bijām pieteikušies diezgan daudzi spēlēt gribētāji, taču izturējām tikai septiņi, pašlaik esam palikuši pieci. Radio bija nepieciešami pašaizliedzīgi un enerģiski jaunieši. Mūs izvēlējās, ņemot vērā, kādu mūziku spēlējam, kā to miksējam un kā runājam ēterā.
– Kas ir tie cilvēki, kurus klausītāji neredz?
– Darbinieku sastāvs nav mainījies no radio dzimšanas dienas. Pašlaik šeit strādā Uldis Jaunzems, viņš ir ne vien grupas «Blink» soloģitārists, bet vada arī raidījumu autovadītājiem «Piektais gaņģis», kopā ar Andru Citoviču viņš gatavo un vada raidījumu lauksaimniekiem «Rīts Zemgalē», bet ar Ginteru Lazbergu – «Top 20». Ginters ir kolektīva dvēselīte, sestdienas rītos viņš atbild par «Kafijas pauzi» un lasa sporta ziņas. Es kopā ar Intu Baškevicu vadu raidījumus svētdienās. Vēl ēterā dzirdams Ivars Veismanis. Aija Krolle lasa jaunākās ziņas. Dzidra Valderšteina ir jaunatnes raidījumu redaktore, kā arī «Svētdienas sarunas» vadītāja. Es pats atbildu par raidījumiem «Top 20», «Jauniešu laiks», «Radio pirts». Tie izskan sadarbībā ar mūzikas kompāniju «MAPL». Radio strādā arī programmu direktore, reklāmas daļas darbinieks, sekretāres un citi, bez kuriem nevarētu pastāvēt.
– Kāda ir «Radio Zemgale» auditorija?
– Mūsu atskaņotā mūzika ir ļoti daudzveidīga – dažādām gaumēm. Pārsvarā radio atskaņo 80., 90. gadu un, protams, arī pasaules jaunāko mūziku. Mūsu klausītāji varētu būt no 20 gadiem un vecāki.
– Ko darīt, ja jūsu «mūzikas bibliotēkā» nav kādas klausītāja izvēlētas dziesmas?
– Tas gadās reti, jo mums ir iespējams atskaņot 90 procentu dziesmu. Problēmas var rasties svētdienās, kad sveicam gaviļniekus. Ja mums vēlamā muzikālā pasūtījuma nav, kompensējam to ar kādu citu skaņdarbu.
– Kas vēl dzirdams «Radio Zemgale»?
– Mēs palīdzam, ja kāds ir pazaudējis dokumentus, esam atsaucīgi, ja ir noklīdis sunītis. Parunājamies pa telefonu, ja kādam klājas grūti. Dažkārt paši ierunājam un ierakstām reklāmas, kuras pēc tam ir dzirdamas ēterā.
– Bauskas iedzīvotājiem ir grūti uztvert «Radio Zemgale».
– Daļa baušķenieku mūs dzird labi, daļa ne. Tas tādēļ, ka pilsēta atrodas ieplakā. Mēs esam darījuši visu iespējamo, lai nepilnības novērstu.
LIENE OZOLIŅA, rajona Bērnu un jauniešu centra žurnālistikas pulciņa dalībniece
