Iecavas novada Dzimtmisas pamatskolu šogad absolvēs deviņi jaunieši. Mācību iestādē izglītojas 120 audzēkņu un strādā 20 skolotāju.
Mazajā skolā ne viens vien atplaucis gan mācībās, gan ārpusstundu nodarbēs, pierādot radošumu un spilgtas personības iezīmes.
Topošie absolventi sarunā ar «Bauskas Dzīvi» sākumā ir klusāki, ilgāk apdomā atbildes, bet pēcāk smaidot atklāj, kas mācībās vislabāk tīk, kādi ir nākotnes plāni un novēlējums jaunākajiem skolasbiedriem. Pret eksāmeniem viņi jūt bijību, jo jau izmēģinājuši agrākos darbus gan latviešu un angļu valodā, gan matemātikā.
Puiku klase
Dzimtmisā skolēniem patīk viss, vienīgi gribētos, lai nākotnē te jauniešiem būtu pieejama laba sporta zāle. Zēnus visvairāk saista sports un nodarbības mežā, kur viņi bieži dodas «zaļās» izglītības nodarbībās.
Smaidīgie jaunieši vēl neesot izlēmuši, kādas skolas izvēlēties, taču profesionālie virzieni ir skaidri – auto, tehnoloģijas, medicīna, valodas. Par skolotāju pagaidām neviens neplāno kļūt.
Klases audzinātāja Sarmīte Flugina atklāj – šī viņai ir kārtējā puiku klase: «Pirms pieciem gadiem atnācu uz Dzimtmisu, jo slēdza Bārbeles pamatskolu Vecumnieku novadā. Pirmajā gadā mācīju latviešu valodu, otrajā man uzticēja audzināmo klasi – toreiz viņi bija piektie. Kaut arī ar puišiem strādāt ir sarežģītāk, jo viņi ir lielāki individuālisti, biežāk ir vēlme izrādīties, dažkārt parādās agresivitāte, izdevies izveidot labu kolektīvu. Tajā jauki jūtas arī divas meitenes. Esmu sakrājusi pietiekamu pieredzi, lai strādātu ar zēniem.»
Roka uz pleca
«Esam piecus gadus kopā gan priekos, gan grūtībās. Uzskatu, ka audzinātājai jābūt kā mammai – gan jāsamīļo, gan jāsarāj savu reizi. Arī lielās blēņās meklēju iemeslus un aizstāvu viņus, jo uzskatu, ka viss jānoskaidro. Bērni ir dažādi, skolotājam jābūt tik gudram un profesionālam, lai visu sabalansētu. Jāsaprot, kad jāsaka stingrāks vārds, kad jāuzliek roka uz pleca un jāpiekrīt – es saprotu, kāpēc to izdarīji, bet nākamreiz tā nenotiks,» attiecības ar jauniešiem skaidro S. Flugina.
Audzinātājas labo darbu uzteic skolas direktores vietniece Lolita Krēmere, raksturojot – pa šiem gadiem atplaukušas gan bērnu dotības, gan parādījušās spilgtas personības iezīmes.
S. Flugina atzīst, ka ar sekmēm veicies dažādi, jo zēniem mācības ne vienmēr bijušas pirmajā vietā, taču vairāki puiši mācās ļoti labi. «Ceru, ka visi līdz finišam tiksim un būsim kopā izlaiduma dienā,» smaida pedagoģe.
L. Krēmere stāsta par olimpiāžu dalībniekiem: «Rinalds Zvejnieks mācās ļoti labi, viņam ir augstākā atzīme 9. klasē. Puisim vienmēr viss ir līdzi stundām, viņš gatavojas mācībām. Šogad un pērn Rinalds ieguvis 3. vietu starpnovadu vizuālās mākslas olimpiādē, piedalījies vēstures olimpiādē. Agnese Mūrniece labi startēja novada angļu valodas olimpiādē divus gadus, pērn publiskās runas konkursā angļu valodā ieguva atzinību, 7. klasē piedalījās latviešu valodas olimpiādē. Edgars Černavskis pirms diviem gadiem startēja vizuālās mākslas olimpiādē.»
Mācās dzimtas
Klasē ir mākslinieki – brāļi Edgars un Silvestrs, raksturo S. Flugina: «Viņi ir ļoti radoši, ar gudrām galvām. Ja būtu iespējams mācīties mākslas skolā, jaunieši varētu piepildīt savu talantu. Puišiem ir liels potenciāls, galvenais būs piespiest sevi strādāt.» L. Krēmere piebilst, ka jebkurā profesijā noderēs mākslinieciskas dotības.
Tehniskie lietpratēji klasē ir Edmunds, Reinis un Toms. Agnese un Sintija pēc dabas ir paklusas, taču ļoti sirsnīgas un uzticamas. «Ja ko uzdodu, viss vienmēr ir perfekti izdarīts. Puiši pēdējos gados abas dāmas aizstāv, bērnu laiks ir pagājis,» secina klases audzinātāja.
«Kārlis ir ļoti solīds, izpalīdzīgs, izdarīs visu, ko palūgs,» stāsta skolotāja Sarmīte, «viņam patīk debatēt, vienmēr ir savs viedoklis, ko argumentēti aizstāv. Labs rokraksts, interesē tehnoloģijas.»
Sintija ir centīga, atsaucīga, sirsnīga, viņai ir daudz draugu, raksturo skolotāja. Dzimtmisa ir viņas dzimtas skola, te mācījušies arī vecāki. Tā ir vairākiem Sarmītes audzēkņiem un citu klašu skolēniem, piebilst L. Krēmere.
L. Krēmere uzsver, ka Dzimtmisas 8. un 9. klases komanda ieguva pirmo vietu novada hokeja sacīkstēs, puišiem parasti esot pirmā vieta florbola mačos. Viņi piedalās vieglatlētikā, skolas kopējā nedēļas sākuma stundā devītie vienmēr saņemot visvairāk diplomu par panākumiem sportā. S. Flugina atzīst – viņas klasei nepatīk monotons darbs, tāpēc jādomā, ko nākotnē darīs, lai varētu strādāt radoši, izmantot savu potenciālu bez rutīnas.
L. Krēmere atklāj, ka jauniešiem ļoti patīk runāt par attiecībām un sadzīvi. Par vilcināšanos ar profesijas izvēli audzinātāja Sarmīte neuztraucas – pati pēc pamatskolas nav zinājusi, ko vēlas darīt. «Galvenais ir pārliecināt, ka viņi ir tiesīgi paši izlemt, pat ja pēc tam lēmumu gribēs mainīt un doties citā virzienā. Par savu dzīvi ir atbildīgi viņi, tikai pašiem būs svarīgi, vai dara to, ko patiesi vēlas un kas sagādā prieku,» teic pedagoģe.
Ģimenes palīdz
Audzinātājai ir ļoti labs kontakts ar visu audzēkņu ģimenēm. «Kaut arī pati nedzīvoju tuvu skolai un vecāki lielākoties strādā Rīgā, mājās ir vēlu, ļoti bieži sazvanāmies. Vecāki ir ļoti ieinteresēti savu bērnu mācībās un uzvedībā.» Tas palīdz uzturēt personiskas attiecības ar skolēniem.
L. Krēmere stāsta, ka devītie piedalījušies skolas starptautiskajos projektos: «Mums ir draugi Billerbekas skolā Vācijā, Agneses ģimene uzņēmusi skolēnus, kad viņi viesojās Latvijā. Ļoti liels prieks, ka novadnieki ir tik atsaucīgi. Rinalds piedalījies «Comenius» projekta norisēs.»
Devītie iesaistās Ekoskolas un «Mamma Daba» projektos, stāda mežu, gatavo putnu būrīšus – visu dara ar lielu interesi. «Pērn bija ļoti aizraujoša meža stunda kopā ar skolotāju Ingrīdu Vaisjūni, skrējām rogainingu – orientēšanos mežā. Redzēju, cik puiši ir atsaucīgi un palīdz meitenēm,» raksturo audzinātāja.
Sarmītes stundās jauniešus īpaši aizrāvusi zinātniskā fantastika, Žila Verna darbi, kas ļauj salīdzināt, kā dažādas lietas notika pirms simts gadiem un kā ir pašlaik. «Aizrāvāmies fantāzijās par to, kā viss varētu veidoties pēc 100 gadiem,» smaida pedagoģe. Skolotāja ar tehniku neesot uz «tu», bet puiši apsprieduši daudz un dažādas idejas.
Sarmīte pārliecināta: «Šī skola maniem bērniem bija vispiemērotākā, ar katru darbojamies individuāli. Ja kādam neveicas mācību priekšmetā, strādājam konsultācijās. Tā ir mazo skolu priekšrocība, klasēs ir ne vairāk par 15 bērniem, neviens nepaliek nepamanīts.»
Dažs Dzimtmisā nonācis pēc pieredzes Iecavas vidusskolā, kur lielā kolektīvā radušās grūtības ar mācīšanos un stundu apmeklējumu, bet šeit neviens nekavē, saka Lolita, piebilstot: «Tas nav pirmais gadījums, kad lielā skolā nepamanīti audzēkņi atplaukst un gūst panākumus. Skolotāji paveic milzīgu darbu un cieši sadarbojas ar ģimeni.»
L. Krēmere stāsta, ka devītklasnieki ir draudzīgi un izpalīdzīgi: «Ja skolā kas darāms, pirmie palīgi ir devītie.» Audzinātāja atzīst: «Pietrūka vēl viena gada, lai viņi būtu pavisam gatavi dzīvei. Taču arī tagad viņi ir izauguši un nobrieduši, tālāk jāstrādā pašiem.»
UZZIŅAI
Dzimtmisas pamatskolas 9. klase:
Edgars Černavskis, Silvestrs Černovskis, Reinis Rūdolfs Fedotovs, Edmunds Hermanis Garnelis, Toms Justs Garnelis, Sintija Graudiņa, Kārlis Kantāns, Agnese Mūrniece, Rinalds Zvejnieks.
Klases audzinātāja Sarmīte Flugina.
