Baušķeniece Gita Krūmiņa rīt, 17. decembrī, absolvēs Latvijas kultūras koledžu, iegūstot svētku režisores kvalifikāciju.
Baušķeniece Gita Krūmiņa rīt, 17. decembrī, absolvēs Latvijas kultūras koledžu, iegūstot svētku režisores kvalifikāciju. Jaunajai speciālistei jau ir pastāvīga darbavieta – kopš šī gada novembra viņa ir Iecavas kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja.
Studijas turpinās
Nākamā gada janvārī Gita sāks studijas Baltijas krievu institūta kultūrinstitūciju vadības specialitātē. Kultūras koledžas absolventi šajā augstskolā tiek uzņemti bez iestājeksāmeniem. Pēc diviem studiju gadiem Gita saņems bakalaures grādu.
“Man bija iespēja turpināt izglītību arī Latvijas Kultūras akadēmijā, Liepājas pedagoģiskajā universitātē, Ekonomikas un kultūras augstskolā, jo Kultūras koledžai ar tām ir noslēgti sadarbības līgumi. Šajās izglītības iestādēs es varētu studēt kultūras menedžmentu, bet tas nav mans aicinājums. Tāpēc izvēlējos Baltijas krievu institūtu, jo nākotnes ieceres man saistās ar praktisku darbošanos. Sēdēt birojā pie datora un telefona noteikti negribētu. Mācību praksē esmu strādājusi gan tautas namos, gan kultūras aģentūrās, tādēļ varu salīdzināt. Dodu priekšroku sarīkojumu organizēšanai plašai sabiedrībai, nevis konkrētiem klientiem, kā tas notiek aģentūrās. Tādēļ biju ļoti priecīga par Iecavas kultūras nama direktores Birutas Švītiņas darba piedāvājumu,” izvēli pamato Gita.
Iecavas kultūras namā jaunā svētku režisore šogad jau ir bijusi praksē un kopā ar saviem kursa biedriem organizējusi Skolotāju dienas, Lāčplēša dienas un 18. novembra svinīgos sarīkojumus. Gada nogale kultūras namā ir ļoti piesātināta, jo ir paredzēti seši koncerti, vairāki Ziemassvētku sarīkojumi bērniem un novada iestāžu darbiniekiem. Pēc Gitas scenārija šonedēļ notika lielās svētku egles iedegšana Iecavā.
Izvēlas tiešu saskarsmi
Iztaujāta par darba specifiku, jauniete atbild: “Biruta Švītiņa un es kopīgi izvirzām jaunas idejas, analizējam, veidojam sarīkojumu tematiskos plānus, paredzot iespējamās izmaksas, savas ieceres saskaņojam ar novada Domi. Biju patīkami izbrīnīta par deputātu un amatpersonu ieinteresēto un labvēlīgo attieksmi.
Darbā esmu jau no rīta, kārtoju organizatoriskus jautājumus, gatavoju scenārijus. Ik pēcpusdienu mans pienākums ir sagaidīt amatierkopu vadītājus, kuri ierodas uz mēģinājumiem. Tad visus svarīgos jautājumus ar viņiem varu pārrunāt tiešā saskarsmē, nevis pa tālruni vai elektronisko pastu. Manuprāt, modernās tehnoloģijas cilvēkus ir ārkārtīgi atsvešinājušas, tādēļ vienmēr cenšos izmantot iespēju tikties ar kolēģiem personiski.”
Elastīga pieeja
Gita uzsver, ka ikviena sarīkojuma organizēšanai tiek veidota komanda – skaņu, gaismu operatori, amatierkopu vadītāji, skolotāji un citu nozaru pārstāvji. Mākslinieciskās daļas vadītāju nemulsina kultūras iestāžu specifiskais režīms, jo nereti mājās nākas atgriezties naktī.
Elastīga pieeja radošiem un saimnieciskiem jautājumiem, atvērtība jaunām idejām – tā Gita Krūmiņa raksturo Iecavas kultūras nama speciālistu un vadības darba stilu. Arī tehniskais nodrošinājums viņai šķiet pietiekams. “Nav tā kā dažās aģentūrās, kur darbinieki gaida rindā, lai tiktu pie vienīgā datora,” salīdzina koledžas absolvente.
Jāļauj izpausties
Jauno speciālistu ierosinājumi un idejas ne visur tiek atbalstīti. Kādā prakses vietā ar to ir saskārusies arī Gita, un viņai ir savs viedoklis: “Joprojām valda stereotips, ka vērā ņemamus priekšlikumus spēj izvirzīt cilvēki, kuri sabiedrībā tiek uzskatīti par pašiem svarīgākajiem. Tā nav taisnība, jo katrā iestādē ir ar iniciatīvu un radošu iztēli apveltīti darbinieki. Viņiem ir jāļauj izpausties, nevis jāgaida kādas amatpersonas akcepts. Apzinos, ka man piemīt jaunības maksimālisms, bet nevēlos mainīt domas.”
Gita Krūmiņa ir vienīgā baušķeniece, kura šogad Kultūras koledžā ir ieguvusi svētku režisores kvalifikāciju. Citās nodaļās vēl studē baušķenieki Zane Neikena, Anita Saulīte un Jānis Dūmiņš. Gita neslēpj, ka mācību un praktisko nodarbību slodze bijusi tik intensīva, ka reizēm gribējies visu pamest un dzīvot mierīgāk. No 36 režijas kursa studentiem, kuri iestājās koledžas pirmajā kursā, tikai desmit ir kļuvuši par absolventiem. “Mēs bijām visizturīgākie,” secina Gita un piebilst, ka sasniegtais rezultāts ir pūliņu vērts.
