ĀRIJA GAILE, Lauksaimniecības un pārtikas nozaru arodu biedrības Bauskas rajona komitejas priekšsēdētāja, ievēlēta Domē no vēlētāju apvienības «Bauskas labklājībai» saraksta.
ĀRIJA GAILE, Lauksaimniecības un pārtikas nozaru arodu biedrības Bauskas rajona komitejas priekšsēdētāja, ievēlēta Domē no vēlētāju apvienības «Bauskas labklājībai» saraksta.
Vai jums Domē ir izdevies īstenot apvienības «Bauskas labklājībai» vadlīniju – veicināt uzņēmējdarbību, saglabāt darba vietas?
– Šāda vadlīnija bija arī citiem sarakstiem, taču mērķis, manuprāt, nav sasniegts. Mēs, domnieki, neesam izrādījuši aktivitāti sadarbībai ar uzņēmējiem. Protams, ar tiem uzņēmējiem, kuri vērsušies pie deputātiem individuāli, ir mēģināts rast kādu kopīgu risinājumu. Nav atsaucības bijis arī no pašiem uzņēmējiem – es domāju sistemātisku viedokļu apmaiņu.
Esošās darba vietas pilsētā radījuši uzņēmēji, pašvaldība tās nav veidojusi. To Dome nav paredzējusi arī pilsētas perspektīvajā attīstības plānā. «Plikie» ierosinājumi attīstīt tūrismu un pakalpojumus vēl neko nenozīmē.
Cik viegli vai grūti bijis piepildīt jūsu saraksta izteikto solījumu nepieļaut Domes darbā birokrātiju un negodīgumu?
– Man kā deputātei ir bijis pārāk maz spēka, lai ietekmētu pašvaldības kopējo darba stilu. Viss bijis atkarīgs no cilvēkiem pašiem. Trīs sasaukumus pēc kārtas biju deputāte rajona Padomē. Nonākot pilsētas Domē, man bija liels pārsteigums, ka lēmumi visbiežāk tiek pieņemti nevis balsojot, bet vienojoties. Ja jautājums izskatīts komitejās, tas vēl nenozīmē, ka vairāk nav nekā apspriežama. Tad jau iznāk, ka Dome nav vajadzīga! Turklāt par kādu demokrātiju varam runāt, ja man nebija iespēju Domes sēdē izskatāmajiem jautājumiem saņemt jurista komentāru, cik konkrētais lēmums ir likumīgs.
Kuri, jūsuprāt, ir pašreizējās Domes trūkumi, kuras ir stiprās puses?
– Man patīk, ka Domei notikušas visas sēdes, vienmēr bijis kvorums. Tomēr man ir traucējis, ka jautājumi nav apspriesti koleģiālās diskusijās. Īpaši to esmu izjutusi kā buksēšanu «dziļākos» jautājumos, tādos, kas prasa analīzi, iedziļināšanos. Parasti deputātiem paliek kaut kas nezināms, neskaidrs. Tā tas ir bijis, piemēram, ar pilsētas budžeta projektu. Mums to jau gatavu nolika priekšā un aicināja pieņemt.
Man radies iespaids, ka Domes vadība neuzticas visiem deputātiem. Ja mums Domē būtu atklātums un domu apmaiņa, varētu strādāt daudz radošāk. Ne jau vienmēr nauda ir noteicošā. Savādi, ka iedzīvotāju pieņemšana Domē ir reglamentēta tikai priekšsēdētājam un viņa vietniecēm, kas visi nāk no viena saraksta. Netiek organizētas arī deputātu mācības.
Kādēļ bieži esat nostājusies opozīcijā «valdošajai koalīcijai»?
– Šķiet, ka mani Domē labāk redz ejam, nekā nākam. Bet man ir viegli tāpēc, ka es nepārstāvu atsevišķu nozari, kurā man vajadzētu kādu pabalstu no Domes. Es diezgan daudz tiekos ar cilvēkiem kā arodu biedrību priekšsēdētāja. Tā varbūt daudzas problēmas es daudz atklātāk iepazīstu, pirms jautājums tiek skatīts Domē. Žēl gan, ka dažreiz par konkrētu Domē izskatāmu jautājumu uzzinu tikai ceļā uz sēžu zāli. Es esmu radusi visu analizēt, izzināt. Bet arī tas nav ļāvis izvairīties no kļūdām, jo mums nav sava jurista, mums netiek viss pateikts līdz galam. Tā tas bija, pieņemot lēmumu par divu bērnudārzu apvienošanu.
Kādēļ jūs neierosinājāt Domei atcelt dīvaino lēmumu par bērnudārzu likvidēšanu?
– Es sapratu, ka nevarētu «dabūt balsojumu» nevienlīdzīgā spēku samēra dēļ. Sākotnēji biju nolēmusi kopā ar domubiedriem ierosināt sasaukt ārkārtas sēdi, lai atceltu lēmumu un tādējādi atzītu savu kļūdu. Bet tad es sapratu, ka nav ko lieki sevi uzkurināt.
Kādas cerības liekat uz nākamo Domes sastāvu?
– Jācer, ka klāsies labāk, taču pārliecināta es par to neesmu. Ideālu variantu nekad nepanāksim, kur nu vēl pie esošās vēlēšanu sistēmas, kad kandidāti jāizvēlas no partiju sarakstiem. Galvenais, lai nākamajā sasaukumā visi domnieki būtu godīgi, atklāti un demokrātiski.
