Bauskas rajonā dzīvo 4204 lietuvieši. Lietuvas pilsonība piešķirta 22 iedzīvotājiem. Apmēram 80 procentu no Bauskas rajona lietuviešu kopējā skaita ir bijušie izsūtītie, kuriem padomju laikā aizliedza atgriezties dzimtenē.
Bauskas rajonā dzīvo 4204 lietuvieši. Lietuvas pilsonība piešķirta 22 iedzīvotājiem. Apmēram 80 procentu no Bauskas rajona lietuviešu kopējā skaita ir bijušie izsūtītie, kuriem padomju laikā aizliedza atgriezties dzimtenē.
Visvairāk lietuviešu ir Bauskā (709), Īslīces pagastā (471), Codes pagastā (278), Vecsaules pagastā (276).
Nacionālās minoritātes mūsu rajonā pārstāv tikai viena organizācija – Bauskas rajona lietuviešu biedrība. Tās priekšsēdis ir Ēriks Klīvs.
– Kāda ir Jūsu tautība, Ērik?
– Abi mani vecāki ir lietuvieši. Esmu dzimis tipiskā pierobežas apvidū – Skaistkalnes pagastā. Ģimenē no agras bērnības sarunājāmies gan lietuviski, gan latviski. Vēlāk dzimtās valodas prasme kļuva sliktāka, jo visu laiku uzturējos latviskā vidē. Kad sabiedrībā sākās radikālas pārmaiņas, bija pienācis laiks apzināties savu nacionālo identitāti un, protams, censties to saglabāt.
– Tas arī kļuva par iemeslu lietuviešu biedrības dibināšanai Bauskā?
– Svarīgas šķita arī citas lietas. Domubiedru grupa pirmo reizi sapulcējās 1989. gada pavasarī. Decembrī biedrību jau bijām reģistrējuši. Tajā laikā mūsu organizāciju raksturoja izteikti politiska ievirze. Galvenais uzdevums bija sekmēt Latvijas valsts neatkarības atgūšanu. Tajā laikā trūka objektīvas informācijas par procesiem trijās Baltijas republikās. Mēs centāmies sameklēt un apkopot visu iespējamo informāciju par politiskajām norisēm Lietuvā un informēt Latvijas iedzīvotājus. Biedrība izdeva laikrakstu latviešu valodā. Cilvēki bija burtiski izslāpuši pēc informācijas, tāpēc avīzi pārdevām bez grūtībām. Mainoties politiskajai situācijai, mainījās arī organizācijas mērķi. Pēc Latvijas un Lietuvas neatkarības atjaunošanas mūsu biedrības pamatvirziens ir kultūras sakaru veicināšana.
– Vai rajonā dzīvojošie lietuvieši aktīvi iesaistās biedrības darbā?
– Aktīvistu skaits kopš biedrības atjaunošanas sākuma palicis gandrīz tāds pats – apmēram 16 rosīgu cilvēku. Bez jebkāda pamudinājuma 1993. gadā baušķenieks Alfons Blūzma nodibināja lietuviešu ansambli, kas piecu gadu laikā uzstājies neskaitāmos sarīkojumos gan Lietuvā, gan Latvijā. Biedrības pārstāvji jau divas reizes piedalījušies Pasaules lietuviešu dziesmu svētkos un Pasaules lietuviešu sporta spēlēs. Esam nodibinājuši draudzīgus sakarus ar Latvijas lietuviešu biedrībām un saviem tautiešiem Pakrojā, Žeimē, Viļņā un Kauņā. Šajās pilsētās Bauskas rajona lietuviešu biedrību labi pazīst. Tā kā organizācijas aktivitāte ir atkarīga nevis no cilvēku skaita, bet no viņu darbības intensitātes.
– Kādus iespaidus Bauskas lietuvieši guva šovasar rīkotajos Pasaules lietuviešu dziesmu svētkos un sporta spēlēs?
– Stafetes skrējienā Viļņas ielās Raimonds Jankūns izcīnīja zelta medaļu.Tas ir atzīstams sasniegums. Pasaules lietuviešu sporta spēlēs piedalījās mūsu biedrības trīs pārstāvji, bet Dziesmu svētkos – deviņi. Svētku nedēļā Viļņas ielās bieži skanēja latviešu dziesmas. Tām atvēlēta gandrīz trešā daļa no mūsu ansambļa repertuāra. Mēs uzskatām, ka tas ir lielisks veids tautiešus iepazīstināt ar Latvijas kultūru. Piemēram, Daugavpils lietuvieši brīnās, jo nezina latviešu valodu. Viņi integrējušies krievvalodīgajā vidē.
– Mūsu rajonā dzīvojošo lietuviešu vecākās un vidējās paaudzes daļa dzimtās valodas prasmi cenšas saglabāt. Kāda attieksme pret to ir jauniem cilvēkiem?
– Jūs skārāt aktuālu problēmu. Interese par dzimto valodu un kultūru jauniešu vidū ir niecīga, tādēļ par vienu no biedrības svarīgiem uzdevumiem uzskatu situācijas izpēti. Gan Latvijas, gan Lietuvas valdība atbalsta nacionālo minoritāšu svētdienas skolu un atsevišķu klašu atvēršanu, taču Bauskas rajonā trūkst atsaucības. Bet doma par svētdienas skolas nodibināšanu tālab netiek aizmirsta.
– Raksturojiet, lūdzu, Lietuvas valdības nostāju pret lietuviešu biedrību darbību Latvijā!
– Labvēlīgāku attieksmi nevar vēlēties. Šogad Latvijas lietuviešu visas biedrības sāka saņemt finansiālu atbalstu no Lietuvas Seima. Darbības veicināšanai izstrādāta ilgtermiņa programma. Līdzekļus piešķir, konkursos izskatot biedrību iesniegtos projektus. Visām biedrībām kopā šogad Seims piešķīra 40 tūkstoš litu, kas ir aptuveni seši tūkstoši latu. Saņemti arī dāvinājumi no dažādām organizācijām. Bauskas rajona lietuviešu biedrībai uzdāvināts dators.
– Agrāk daudz latviešu studēja Viļņas universitātē. Vai divu valstu sadarbība izglītības nozarē jūtama arī tagad?
– Nupat saņēmu vēstuli no Lietuvas Izglītības ministrijas ar piedāvājumu ārvalstu lietuviešu studentiem, kuri mācās kādā no Lietuvas augstskolām. Man šķiet, tas varētu būt saistošs arī Bauskas rajona jauniešiem, ja vien viņi studē kaimiņvalstī. Lietuvas Izglītības ministrija ārvalstu lietuviešiem izsludina stipendiju konkursu. Pieteikuma anketas un papildinformāciju var saņemt Bauskas rajona lietuviešu biedrībā pa tālruni 29006.
– Vasaras sākumā Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā bija iekārtota izstāde par mūsu rajona lietuviešu ģimenēm.
– Tā gan nebija biedrības iniciatīva, bet vēsturnieces Maritas Kauliņas lieliski īstenota ideja. Mēs to ar prieku atbalstījām. Esmu dzirdējis daudz labvēlīgu atsauksmju no saviem tautiešiem. Par izstādi bijušas publikācijas Latvijas lietuviešu laikrakstā, muzeja viesu grāmatā ierakstu atstājis Lietuvas vēstnieka palīgs. Izstādi uzskatu par svarīgu notikumu divu kaimiņvalstu sadarbības nostiprināšanā.
– Vai Bauskas lietuviešu biedrība uztur sakarus ar citām nacionālajām kultūras biedrībām mūsu valstī?
– Protams. Septembra trešajā svētdienā kārtējo reizi piedalīsimies Latvijas nacionālo kultūras biedrību ikgadējā festivālā «Latvijas vainags». Tajā būs pārstāvētas visas nacionālās minoritātes.
Atjaunoto Bauskas rajona lietuviešu biedrību «Dobiļeļis» kopš 1994. gada vada Ēriks Klīvs. Lietuviešu biedrība Bauskā darbojās no 1936. līdz 1938. gadam. Tās darbība atjaunota 1989. gadā.
