Skats kā kriminālfilmā – tumsas aizsegā nezināmas personas ielenc pilsētas un ciematu atkritumu savākšanas vietas, kur izgāž lielus melnus maisus. Īstenībā tas notiek skaidrā dienas gaismā, nevairoties no aculieciniekiem, kuriem nākas maksāt par pieaugošo atkritumu daudzumu.
Raksta autores rēķins par atkritumu apsaimniekošanu 2013. gadā palielinājās gandrīz par latu, kaut arī pērn nepieauga cena ne elektrībai, ne gāzei, ne degvielai. «Bauskas Dzīve»turpina tēmu par atkritumu apsaimniekošanu. Uz jautājumiem atbild par šo jomu atbildīgās SIA «Vides serviss» valdes loceklis Egils Pukinskis.
Kas būs turpmāk, ja ar šo gadu maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiek paaugstināta?
– Nācies uzklausīt tik daudz pārmetumu, tāpēc sākšu ar to, ka «Vides serviss» nepaaugstina maksu par saviem pakalpojumiem. Atkritumu apsaimniekošana ietver to savākšanu un šķirošanu. Atlikušo nogādā uz «Zemgales EKO» poligonu, kur tos aprok. Par šo pakalpojumu «Vides serviss» maksā. Viena no izmaksu komponentēm ir dabas resursu nodoklis, kas 2014. gada 1. janvārī paaugstināts. Līdz ar to katras atkritumu tonnas apglabāšana uzņēmumam maksā vairāk. Dabas resursu nodoklis augs katru gadu līdz 2020. gadam. Tāpēc tiek akcentēta atkritumu šķirošana, pārstrāde, lai pēc iespējas mazāk «mēslu» nonāk zemē. Iedzīvotājiem atkritumu apsaimniekošanas maksa aug aptuveni par 0,26 procentiem, kas ir ap pieciem eirocentiem ikmēneša rēķinā.
Tas attiecas uz šo gadu, bet kāpēc maksājums auga jau pērn? Janvārī man rēķins bija pusotrs lats, bet decembrī – jau 2,36 lati!
– Ir vairāk atkritumu. To daudzums ir proporcionāls sabiedrības labklājībai. Katru gadu analizējam nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu. Pirmskrīzes apjoms vēl nav sasniegts, krīzes laikā bija pamatīgs kritums, cilvēki dzīvoja taupīgāk, tagad atkritumu daudzums atkal palielinās. Protams, jāņem vērā arī jau pieminētie «melnie maisi», ko izmet iedzīvotāji, kuriem nav līguma ar SIA «Vides serviss» vai arī tas noslēgts par neatbilstīgu daudzumu. Pilsētā dzīvo ne mazums nedeklarēto cilvēku, kuri arī rada atkritumus.
Arī par viņiem maksāju es un citi godprātīgie. Kamēr to darīsim, uzņēmums «Vides serviss» laikam to nekontrolēs, nesodīs, necīnīsies ar «melno maisu mafiju»…
– Tik vienkārši nav. Būsim korekti – SIA «Vides serviss» nav tiesību sodīt iedzīvotājus vai mājsaimniecības, kam nav līguma par atkritumu izvešanu. Tas nav jautājums mūsu uzņēmumam, bet pašvaldībai – sabiedriskās kārtības nodaļai. Pērn no pagastu pārvaldēm saņemtajos sarakstos bija ne tikai mājsaimniecības, bet arī zemesgabali, mazdārziņi, kur neviens pastāvīgi nedzīvo. Par tiem, ar kuriem nav noslēgts līgums, sniegta informācija pašvaldības sabiedriskās kārtības nodaļai. Kārtībnieks kopā ar mūsu darbinieku pērn apsekoja ap 300 nekustamo īpašumu. Daļa noslēdza līgumu par atkritumu izvešanu.
Ko pārējie? Turpinās dzīvot uz citu rēķina?
– Par atkritumu apsaimniekošanu nedrīkst spriest tik vienkāršoti. Izveidotā sistēma atbilst visiem normatīvajiem aktiem. Atkritumu apsaimniekošanu Latvijā regulē trīs likumi un vairāk nekā 40 Ministru kabineta noteikumu, kā arī saistošie noteikumi, ko pieņem pašvaldība. Taču normatīvie dokumenti paredzēti likumpaklausīgiem iedzīvotājiem, apsaimniekotājs nevar uzņemties atbildību par likumnepaklausīgajiem. Tā nav mūsu funkcija.
Kā situācija tiks risināta?
– Katram ir jāmaksā par tā atkritumu daudzuma savākšanu, ko viņš rada. Privātmājā ir vienkāršāk – viens saimnieks, viena nešķiroto atkritumu kaste. Taču arī šis cilvēks var staigāt ar savu saini pa pilsētu. Kaut vai tāpēc, ka šķirotos atkritumus var izmest tikai tur, kur ir atbilstīgie konteineri. Ir vēl viena atkritumu plūsma, kad, remontējot mājokli, nepasūtina konteineru, bet dēļus, rigipsu, santehniku un citus atlikušos materiālus met nešķiroto atkritumu konteinerā.
Daudzdzīvokļu namos jātiek skaidrībā, vai tur ir deklarēti visi iemītnieki. To varētu darīt mājas vecākais. Ja miteklis ir izīrēts, dzīvokļa īpašniekam jāinformē apsaimniekotājs, cik iemītnieku tur dzīvo, jo atkritumu izvešanu aprēķina katram cilvēkam. Kamēr kārtības nav, atbildība jādala atkritumu apsaimniekotājam un pašvaldības sabiedriskās kārtības nodaļai, piedaloties sabiedrībai.
Ja maksāju par atkritumu apsaimniekošanu uzņēmumam, tad uzskatu, ka man nav jāstāv par sargu pie «misenes»…
– Risinājumu problēmai meklē arī citās Latvijas pilsētās. Izmanto pārvietojamās videokameras, taču, pārbaudot, piemēram, pieķerto automašīnu numurus, izrādās, ka tās pieder blakusmājas iedzīvotājiem. Ir mēģināts aizslēgt nešķiroto atkritumu konteinerus, bet cilvēki pazaudē atslēgas, bērni slēdzeni nevar aizsniegt.
Nav nekā tāda, ko nevarētu salauzt. Vairāk jāstrādā ar iedzīvotājiem. Jāpanāk, lai līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju noslēdz katrs, kuram tā nav.
– To arī cenšamies darīt. Situāciju vērtē individuāli, izzinot, kur atkritumi jāizved katru otro dienu, nedēļu vai varbūt pietiek ar reizi mēnesī. Konteineru laukumi ir jāpārveido, jānorobežo, lai tie nav gluži ielas malā, katram garāmbraucējam pieejami. Mūsu sētnieki fiksē numurus mašīnām, kas piebraucot izmet atkritumus, informācija tiek nodota sabiedriskās kārtības nodaļai. Uzņēmums ir ieinteresēts sakārtot atkritumu apsaimniekošanu.
VIEDOKLIS
PROBLĒMA ILGĀKU LAIKU
Dzintars Lenbergs, Bauskas novada domes sabiedriskās kārtības nodaļas vadītājs:
«2012. gada rudenī pēc SIA «Vides serviss» sniegtā saraksta tika pārbaudītas adreses Bauskā, kur iedzīvotāji nebija noslēguši līgumu par atkritumu izvešanu. Noformēti 25 administratīvā pārkāpuma protokoli par Bauskas novada 2010. gada 22. jūlijā pieņemtajos saistošajos noteikumos «Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu» ietverto normu neievērošanu. Darbs turpinājās arī 2013. gadā. Saņemtas vairākas iedzīvotāju sūdzības, kurās sniegtā informācija precizēta un pārbaudīta. Ļoti bieži ziņas ir neprecīzas, tas apgrūtina patiesības noskaidrošanu.
Sabiedriskās kārtības nodaļas darbinieki agrās rīta un vēlās vakara stundās periodiski kontrolē, pievērš īpašu uzmanību transporta līdzekļiem, no kuriem tiek izkrauti atkritumi. Bieži vien iedzīvotāji neizprot to, ka šķiroto atkritumu konteineros atkritumus var ievietot jebkurš novada iedzīvotājs. No Īslīces pagasta iedzīvotājiem 2013. gadā saņemti divi iesniegumi par atkritumu apsaimniekošanu. Saņemtā informācija pārbaudīta, un iedzīvotājiem sniegta atbilde.
Arī patlaban kārtībai atkritumu apsaimniekošanā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, ir pastāvīga sadarbība ar SIA «Vides serviss» un daudzdzīvokļu māju vecākajiem. Rīta un vakara dežūru laikā pastiprināta uzmanība pievērsta atkritumu konteineru vietām. Veidojot sabiedriskās kārtības nodaļas budžetu 2014. gadam, Bauskas novada domei lūgts piešķirt līdzekļus divu pārvietojamo novērošanas kameru iegādei, kam būs liela nozīme profilaktiskai darbībai un vainīgo personu noskaidrošanai. Novada domes informatīvajā izdevumā atkārtoti tiks izskaidrots, ko paredz Bauskas novada pašvaldības saistošie noteikumi «Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu».»
