Lai skolotājs iedvesmotu!
Tāpat kā par daudzām citām publiskām profesijām, tā arī par izglītības kvalitāti Latvijā un skolotāju darbu katram ir savs viedoklis, un daudzi zina labāk par pašiem skolotājiem, ko un kā vajadzētu mācīt. Tomēr fakts, ka Latvijas skolās ir 474 vakanti amati, paliek fakts, un droši vien katrs jau zina stāstu par skolu Rīgā, kur nenotika matemātikas stundas, kamēr kāda bērna tētis neuzņēmās to skolā mācīt.
Bauskas novadā situācija ar skolotāju nodrošinājumu esot laba, ja salīdzina ar Latviju kopumā. Mācību stundas notiek visos priekšmetos, varam mierīgi uzelpot. Tikai – cik ilgi? Ik gadu pedagogi pamet darbu skolā – cits dodas pensijā, kāds «vienkārši vairs nevar to trakonamu izturēt». Jā, esmu šādus teicienus saklausījusies ne mazums. Skolas pamet ļoti labi profesionāļi, kuriem darba prieka dzirksti pilnīgi nodzēsusi nemitīgā norādījumu, koncepciju un vadlīniju maiņa, kā arī pieaugošā ļaunprātības un cinisma gaisotne audzēkņu vidū. Izklausās ne visai, vai ne? Bet tāda ir patiesība, kas varbūt arī «acīs kož». Nesen kāda pedagoģe, kura pametusi darbu mācību iestādē, man pateica arī tā: «Dzīvniekus mīlu vairāk par cilvēkiem. Un tā man laikam trauma no darba skolā.» Skarbi.
Ir dažādi ieteikumi, kā stiprināt skolotāju prestižu sabiedrībā, kā «pievilināt» skolai, viens no tiem – vajagot vairāk pozitīvu raidījumu un rakstu par pedagogiem; vajagot arī rīkot svētkus un pasākumus iedvesmai, piemēram, Skolotāju dienā, kas jau šo svētdien klāt. To jau var, tomēr gribētos, lai ģimenes, sabiedrība, skolu dibinātājas – pašvaldības tieši normālā pelēkajā ikdienā atbalstītu un iedvesmotu pedagogus, lai viņi pēc tam spēj iedvesmot skolēnus.
