Otrais vilnis nav devītais…
Pirmdienas vakarā, skatoties Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā raidījumu «Šodienas jautājums», šķita, ka esmu pārklausījusies, tāpēc arhīvā noskatījos to vēlreiz. Veselības ministre Ilze Viņķele skaidri saka: «Gripas vakcīnas trūkums ir globāla problēma, to nevar pieražot uz pusi vairāk, ja nepasūta gadu iepriekš. Bet gadu iepriekš tas nebija iespējams…» Intervija ar to arī beidzas. Pēc šāda paziņojuma citās valstīs iedzīvotāji droši vien izietu ielās un, iespējams, prasītu veselības ministres demisiju. Bet Latvijā tā nenotiek.
Valsts ministres personā ir demonstrējusi absolūtu cinismu ne tikai pret visneaizsargātāko grupu – senioriem, bet arī pret visiem, kas nolēmuši pirmo reizi vakcinēties pret gripu. Kopš pandēmijas sākuma tika runāts un solīts, ka gripas vakcinācija nepieciešama, lai pasargātos vismaz no viena – gripas – vīrusa. Taču tas, raugi, objektīvu globālu iemeslu dēļ nav iespējams. Saprotams, ka daudzus kaitina arī «mīk-stā» ņemšanās ar «Covid-19» ierobežošanas noteikumiem, kas drīzāk izskatās pēc liekulīgas spēlītes (kā kaķim ar peli) un ir diezgan jūtamā pretrunā ar ikrīta statistiku. Viena sabiedrības daļa pamatoti domā, ka ierobežojumi ir pārāk maigi.
No otras puses, noteikumi un nosacījumi ir tik samudžināti, ka, piemēram, cilvēks gados, izejot uz ielas, patiesi var apmulst – ko drīkst un ko ne, kā jāuzvedas, kas kurā vietā jāievēro? Un tad uz ielas sastopam izteiktas divu veidu reakcijas vai cilvēku grupas: gados jaunie ar atklāti protestējošu ignoranci – sak’, varu atļauties to jūsu masku nenēsāt, un otra – centīga, nobijusies, izpildīga, par sevi un citiem domājoša.
Atliek vien piebilst, ka pretgripas vakcīnu ne tikai tuvējās aptiekās mūsu novados velti meklēt, bet arī Rīgā pieprasījumu apmierināt nevar, un neviens arī nesola, kad to varēs. Izklausīsies skarbi, bet, ja reiz esam padarīti atkarīgi no vakcīnām, nevis no savas imunitātes, kur teikts, ka vakcīnas pret koronavīrusu pietiks visiem un ka tā patiešām būs mūsu glābiņš…
