Bez govs, bet priecīgāka
Ja kļūst bēdīgi, interneta ziņu portālos palasiet virsrakstus, kas vienmēr atrodami rubrikās «Sievietei», «Izklaide» un līdzīgās. Aizvadītās vasarīgās svētdienas rītā tā izdarīju un atguvu zudušo dzīvesprieku. Biju to galīgi pazaudējusi sestdien, lasot «nepareizo» grāmatu – fantāzijas romānu par SARS letālu pandēmiju, ko lieliska kanādiešu autore vēl 2014. gadā uzrakstījusi, bet mūsējie nesen iztulkojuši.
Savā iecienītajā ziņu portālā centos ignorēt visu aktuālo informāciju, lapu ritinot uz leju. Un ieraudzīju vienkārši brīnumainu virsrakstu: «Jūties skumji? Apskauj govi – tas nāk par labu dvēseles veselībai.» Nespēju pretoties kārdinājumam, atvēru tekstu un uzzināju, ka tas esot ļoti populārs labsajūtas modes trends Nīderlandē. Labi vien bija, citādi justos kā aprobežota provinciāle, kam nav ne jausmas par jaunākajām tendencēm.
Izslēdzu datoru un sāku prātot. Bauskā, cik esmu ievērojusi, ir tikai viena govs. Pat zinu, ka parasti tā ganās Mēmeles labā krasta ielokā aiz tilta. Bet, vai govs gribētu uzreiz mesties manos apskāvienos, – tāds bija jautājums. Taču vēlme sekot trendam šķita nepārvarama.
Nolēmu doties pastaigā nevis pa ierastajiem Mūsas upes krastu lokiem, bet mērķtiecīgi devos jau zināmas govs ganību virzienā. Un nevienu mirkli nenožēloju! Ganību vietā mājlopa nebija, jo taču notiek Mēmeles ielas remonts. Tādēļ turpināju ceļu gar firmu «Kronis», izvēlējusies pavērot rudenīgo ainavu daili.
Skats uz majestātisko Bauskas pili ar Mēmeles straujteci tuvplānā bija neizsakāmi iespaidīgs. Nekā cita, izņemot iekļaujošo klusumu ar upes muzikālo skaņu un rāmo mieru, kādā elpo daba. Pagāju vēl gabaliņu tālāk un sapratu, ka ikdienā ierastie skatpunkti reizi pa reizei jāmaina gan dabā, gan arī prātā. Cik labi, ka ziņu portālos ir tādi rosinoši tekstu virsraksti!
