Nāk izglītības īstā reforma
Izglītības un zinātnes ministrija parādīja reālo Latvijas izglītības reformas plānu. Nē, tas nav «kompetenču izglītības» birokrātiskais atskaišu rakstīšanas formāts, tā ir reāla destruktīva reforma.
Jā, reformas var būt destruktīvas. Kā veselības reformas, tā arī izglītības reformas jau ilgāku laiku Latvijā notiek tādā veidolā – arī turpmāk skolu un slimnīcu likvidāciju plānots turpināt.
Ja neaizsedzamies ar tādiem jēdzieniem kā kvalitātes kritēriji, laikmeta prasības un tamlīdzīgi, tad viss ir ļoti vienkārši – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno palielināt skolēnu skaita prasības, kas nepieciešamas, lai pastāvētu vidusskolas. Turklāt gadījumā, ja izglītības iestādes audzēkņu centralizēto eksāmenu rezultāti nebūs pietiekami labi, vidusskolai atņems valsts finansējumu. Lai gan izglītības kvalitātes nodrošināšana ir tieši IZM uzdevums, kvalitātes dēļ arī regulāri rīko skolu akreditācijas. Tā vidusskolu skolēnu būs mazāk un daļu vidusskolu nāksies apmaksāt pašvaldībām, kas kopā atkal ļaus valsts budžetam samazināt izdevumus.
Jaunajā sistēmā daļa skolu rīkos iestājeksāmenus, lai nodrošinātu iespēju, ka centralizētie eksāmeni būs labi. Veidosies «sliktās» skolas – valdības vērtējumā tās vietējās un švakās, kuras apmaksās pašvaldības un kur mācīsies «tie pārējie». Ja pašvaldība šādu vidusskolu apmaksās. Pieaugs jauniešu skaits, kas vidusskolas izglītību neizvēlēsies.
Kamēr pasaulē izglītības reformas iet tādus ceļus kā iekļaušana, talantu attīstīšana, komunikācijas uzlabošana, atbalsta pilnveidošana, speciālais atbalsts utt., pie mums plāno samazināt vidusskolu audzēkņu skaitu. Izskatās, ka tāda ir mūsu valsts reformu patiesā seja – jo mazāk pacientu un izglītojamo, jo labāk.
