Tikai divi ceļi – izaugsme vai degradācija
Tikai grūtībās jeb «spiediena» laikā atklājas cilvēka īstā būtība, arī pašlaik, tik ilgi esot ārkārtējā situācijā, kas vairāk vai mazāk ir ietekmējusi katru. Cilvēks nestāv uz vietas – vai nu notiek izaugsme, vai degradācija. Tagad tas viss kā uz delnas. Tik daudz brīnišķīgu radošu cilvēku līdzās mūsu novados, kas neaizbildinās ar situāciju, kas nepadodas, bet meklē un atrod risinājumus. Prieks par katru mazo uzņēmumu, kas spējis noturēties un nepazust. Daudziem vajadzīgs mazais dabiskās kosmētikas ražotājs Bauskā ar pozitīvām dāmām tajā. Lepnums par biedrības «Laiks jauniešiem» sirdscilvēkiem. Ar tādiem mūsu sabiedrība aug.
Izsaku patiesu cieņu un apbrīnu tiem uzņēmumu vadītājiem, kas šajos laikos ne tikai varējuši noturēties «virs ūdens», bet arī spējuši saglabāt savus darbiniekus, jo sapratuši, ka laiki nāk un mainās, bet bez spējīgiem un pieredzējušiem darbiniekiem neiztikt. Iedomājos, kā viņi uzplauks labos laikos!
Diemžēl dažas personas mūsu novados spējušas izcelties, tikai kaut ko pārkāpjot, jo, visticamāk, ar neko citu nav varējušas sevi parādīt. Tie ir «brīvības un svaiga gaisa alcēji» komandantstundas laikā, kuru dēļ arī tik daudz ļaudīm naktīs jāstrādā. Ar personām, kurām pat elementāra pieklājība sveša, nevienam nav prieka tikties. Tā dēļ novados arī vajadzīgi tik daudzi saistošie noteikumi, jo tāpat jau nevar saprast, ka, piemēram, nedrīkst trokšņot vai suņa mēsli jāsavāc…
Brīvība nav visatļautība, tā beidzas tur, kur sākas otra cilvēka tiesības. Mēs nevaram un nedrīkstam ļaut šim mazākumam uzsēsties sev uz galvas. Tāpēc ir labi, ka bezatbildības bumerangs sāpīgi skar pašu, jo pieredze māca.
Katrā cilvēkā ir kāds talants, prasmes, kas jāattīsta. Ieskatīsimies vērīgi citos un iepazīsim sevi, sacīsim labo, rosināsim uz izaugsmi, lai mūsu sabiedrība kļūtu labāka un gaišāka!
