Galvenais būs kopā būšana
Lai kāds būtu Administratīvi teritoriālās reformas mērķis, viens ir skaidrs – par draudzības stiprināšanu novadu vidū noteikti nav padomāts. Pilnīgi pretēji – rodas sajūta, ka ik nākamais solis pieņemts ar mērķi radīt ja ne atklātu, tad slēptu nepatiku gan.
Savulaik, intervējot Panevēžas mēru Riti Mikolu Račkausku, svarīga likās viņa atziņa par to, kā veidojusies sadarbība ar citiem rajoniem, – pagājis diezgan ilgs laiks, pirms pašvaldību vadītāji sapratuši, ka efektīvāk ir nevis vilkt mazu daļu finansējuma katram uz savu rajonu, bet gan kopā īstenot lielus un nopietnus projektus. Sadarbības veidošanās bijis ilgs process. Turklāt rajonu vidū nav vērota savstarpēja nepatika.
Par topošo Bauskas novadu domājot, laikam jāatzīst, ka draudzīgas sadarbības var arī nebūt. Bauskas novada iedzīvotāji izturējās pret šo procesu samērā neitrāli, vismaz līdz šim, bet pārējo novadu amatpersonas un daudzi iedzīvotāji protestēja, kā galveno faktoru minot, ka nevēlas pievienoties Bauskai. Šāda attieksme nākotnē var kaitēt visai jaunā novada attīstībai.
Ja nākamajā domē no Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada ievēlēs deputātus, kuri solīs aizstāvēt tikai savas bijušās pašvaldības vajadzības, tad produktīva darba domē nebūs. Deputāti centīsies īstenot to vēlētāju intereses, kuri viņiem nodrošinājuši iekļūšanu domē, – nepārtraukti kritizēs lēmumus, uzskatot, ka tie ierobežo tieši viņu vēlētāju intereses.
Iespējams, sistēma, ka vēlēšanās jāstartē no partiju sarakstiem, spēs mazināt šīs nesaskaņas. Jau tagad novadu domju vadītāji apliecina, ka būs gatavi strādāt vienā komandā. Tomēr skaitīt cāļus pavasarī – tā senos laikos neesot bijusi laba zīme. Atliek cerēt, ka iedzīvotāju galvenās prasības vēlēšanās nebūs vērstas tikai uz vecā novada aizstāvību.
