«Sasmēlies es esmu saules»
Virsrakstā liktos vārdus teicis Rainis, ne jau mūsu ziemeļnieciski skopo spīdekli domādams, bet tverdams daudz, daudz dziļāk… Vasara griežas uz otru pusi. Bet vēl ir laiks.
Vēl gana mirkļu salasīt vai nopirkt mellenes, lai ēstu tās, līdz pirksti un zobi zili. Izskatās, ka ir ogu gads, vasaru var «iespundēt» burciņās, sameklēt vecu vai nopirkt jaunu konservēšanas recepšu grāmatu un ļauties brīnumam un izcilām garšām, ko veikalā neiemānīt. Tādu pašpildītu burciņu ziemā atverot, būs ne tikai baudījums vēderam, bet arī sirdij – atmiņas par ogu un sēņu lasīšanu vai kaut tikai gatavošanu, to maģisko brīdi, kad ar katra nākamā produkta pievienošanu mainās smaržas un garšas. Jā, arī darba grūtums karstā vasaras dienā, kur bez tā!
Cik brīnišķa ir tikko pļautas zāles smarža vai vēl jo vairāk – siena reibinošais aromāts. Arī tā ir vasara. Tāpat kā ūdensaugu smarža bērna matos pēc peldes.
«Iesaldētie» mirkļi kā ogas no saldētavas uzburs atmiņas un izjūtas. Te un tagad, nemaz nevajag tālu. Ir labi tuvumā, kaut ar Lietuvas Rauboņu parka ķengura acu skatienu, stirnu tuvumu un ļaušanos glāstiem, ar karuseļu reiboni, ar sazin cik dimensiju filmām, kad dinozauri skrien tev blakus un tu krīti no milzu augstuma. Noņem brilles, tomēr esi dzīvs un brauc ar mašīnītēm kā bērns, šauj ar lāzerieročiem, «mirsti» un «augšāmcelies», piespiežot sarkanu pogu. Vasaras nerātnības garša.
Dvēseli spridzinošas un jūtīgumu atdodošas Jāņa Lūsēna mūzikas skaņas Bauskas pilskalnā saulrietā ar Zigfrīda Muktupāvela balss īstumu un burvību, Māras Zālītes vārdu dziļumu, kas atkal un atkal liek atmosties Cilvēkam tevī. Jābaro arī dvēsele, lai tā nav tukša. Vasaras mūzika uz skatuves un dabā, kad putni priecājas skaļāk par tevi. Vēl var paspēt saķert vasaru. Te un tagad.
