Latvijā izveidots kvalitatīvs kardioloģijas pacientu reģistrs. Ārstu sabiedrība ar to tika iepazīstināta 10. februārī.
Latvijā izveidots kvalitatīvs kardioloģijas pacientu reģistrs. Ārstu sabiedrība ar to tika iepazīstināta 10. februārī. Pirms tam notika preses konference žurnālistiem, lai sniegtu informāciju, kāpēc jaunā reģistra izveidošana uzskatāma par progresīvu un nozīmīgu.
Mērķis – dzīvība
Sirds un asinsvadu slimības ir visbiežākais nāves cēlonis Latvijā – 55,9 procenti no visiem mirušajiem sirguši ar šīm kaitēm. Tādi ir Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras 2004. gada dati.
Izplatītākā diagnoze ir koronārā sirds slimība. Pērn Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra intensīvās terapijas palātā ievietoti 4024 pacienti, no tiem 1080 ar akūtu koronāro sindromu. Mirstība šo slimnieku vidū ir seši procenti.
Līdz 2010. gadam ir mērķis mirstību no sirds un asinsvadu slimībām samazināt vismaz par trešdaļu. Tā uzskata Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis. Viņš saka: “Tas ir iespējams, ja tikpat rezultatīvi kā pēdējā gada laikā noritēs dialogs starp Veselības ministriju un Latvijas Kardiologu biedrību un līdzatbildību par savu veselību uzņemsies arī lielākā daļa sabiedrības.”
Sirds un asinsvadu slimnieku reģistrs ļauj apzināt reālo situāciju valstī sirds un galvas smadzeņu asinsrites slimību diagnostikas, ārstēšanas, neatliekamās palīdzības jomā un plānot slimnieku aprūpes programmas tālāku pilnveidi un attīstību.
Sekmīga sadarbība
“Veselības ministrija kardioloģijas programmām 2006. gadā iecerējusi izlietot 17 miljonus 536 369 latus,” saka veselības ministrs Gundars Bērziņš.
“Esam pievērsuši nopietnu uzmanību arī sekundārajai sirds un asinsvadu slimību (SAS) profilaksei, iepērkot vairākus angiogrāfus Latvijas slimnīcām. 2005. gadā to iegādei izlietoti 4 miljoni 142 213,50 latu. Ņemot vērā sirds un asinsvadu sistēmas slimību epidemioloģisko nozīmību un to, ka pašlaik valstī nepastāv citi reģistri vai datu bāzes, kas apkopotu informāciju par SAS pacientiem, reģistra izveide bija vajadzīga. Nepieciešams aktualizēt arī Sirds un asinsrites slimību profilakses programmu un lemt par tās ieviešanu.”
Jau 2001. gadā izveidotā reģistra rezultāti ļauj secināt, ka, precīzi ieguldot līdzekļus, būtiski uzlabojusies veselības aprūpes kvalitāte. Pieaugusi arī mediķu pašaizliedzība ārstēšanas procesā, uzskata A. Ērglis.
Apkopo un kontrolē
Kas tad īsti ir kardioloģisko pacientu elektroniskais reģistrs?
Tajā tiek apkopota informācija par akūtu kardioloģisko slimnieku skaitu, ārstēšanas un diagnostikas iespējām dažādos valsts stacionāros un slimnīcās. Reģistrs nav personificēts, tajā nav datu par pacientu – vārda, uzvārda, adreses, kontakttālruņa, ne arī citas privātas informācijas. To uzsver Maruta Priedīte, ārste kardioloģe, Bauskas slimnīcas uzņemšanas un diagnostikas nodaļas vadītāja.
Reģistrs ļauj arī prognozēt cilvēku skaitu slimnīcās un nepieciešamo medikamentu daudzumu, vienlaikus kontrolējot objektīvu to izlietošanu. Ar datu palīdzību reģistrā iespējams sekot ārstēšanas kvalitātei un rezultātiem dažādos valsts reģionos.
Reģistrā apkopoti dati par 35 Latvijas slimnīcām Rīgā un ārpus tās. Tas ir svarīgi efektīvai informācijas apmaiņai starp reģioniem un centru. Pagaidām vietējie ārsti reģistru tikai papildina ar saviem datiem, taču nākotnē arī viņi varēs tos izmantot pieredzes bagātināšanā, saka M. Priedīte.
Mediķi prognozē, ka samazināsies pacientu uzturēšanās ilgums slimnīcā, tai skaitā intensīvās terapijas palātā, efektīvāk varēs novērst medikamentu radītās komplikācijas, mazināsies atkārtotu izmeklējumu skaits. Slimnīcas spēs uzņemt lielāku skaitu pacientu un nodrošināt kvalitatīvāku ārstēšanu.
