Ūdenstūrisma un airēšanas slaloma kādreiz populāro sacīkšu “Mēmele” sākums datējams 1969. gadā.
Ūdenstūrisma un airēšanas slaloma kādreiz populāro sacīkšu “Mēmele” sākums datējams 1969. gadā.
Tās bija Bauskai, trīs upju pilsētai, ļoti piemērotas sportiskas aktivitātes, kas saistīja daudzu laivotāju uzmanību.
Braucamrīku un sportistu parāde
Atceros, kā pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā pie tagad pamestās etiķa ražotnes Mēmeles krastā veidojās plaša apmetne, kur varēja skatīt dažādas laivas – saliekamās smailītes, piepūšamās gumijnieces, kajakus, kanoe laiviņas, katamarānus. Bauskā ieradās tolaik slaveni sportisti, un maču norisi vēroja daudz skatītāju.
Sacīkšu gaisotnes raksturošanai neliels ieskats laikraksta “Komunisma Ceļš” 1972. gada 16. maija numurā. Publikācijā “Ceļojošais kauss Viļņā” lasāms: “Šī gada “Mēmele – 72″ startēja 218 dalībnieki no daudzām mūsu republikas pilsētām, kā arī kaimiņrepublikas Lietuvas PSR ūdenstūristu izlase. Šogad tika izcīnītas trīs ceļojošās balvas. Par Starpkolhozu konservu fabrikas dāvāto kausu cīnījās komandas ar saliekamajām divvietīgajām smailītēm vīriešu un jauktajām ekipāžām.. Airēšanas slaloma sacensībās balvu dāvināja glābšanas biedrības uz LPSR ūdeņiem Bauskas rajona padome.. Bauskas MCP ceļojošo kausu jau trešo gadu pēc kārtas ieguva balvas dāvātāji Melioratīvās celtniecības pārvaldes sportisti.”
Sirmie gadi nenokausē
“Mēmeles” maču organizatori jau nosirmojuši, taču gadu skrejā viņi nav zaudējuši vēlmi kustēties. Bauskas izcilākais airēšanas slalomists Herberts Mucenieks ir saglabājis vairākus kajakus, māca tos vadīt mazbērniem un pilsētas skolēnu vasaras nometņu dalībniekiem. Viņš organizēja treniņus airēšanas slalomā, piedalījās ļoti daudzās ūdenstūrisma sacensībās Latvijā un citās bijušās Padomju Savienības republikās. Kā vēstīts laikraksta “Komunisma Ceļš” 70. gados ievietotās publikācijās, airēšanas slaloma sekcijas darbu tolaik visvairāk atbalstīja Melioratīvās celtniecības pārvalde (MCP) un 11. ceļu remonta un būvniecības pārvalde.
Upē sastumj lielus akmeņus
Ūdenstūrisma sacīkšu organizatoru grupā bija arī MCP toreizējais speciālists Laimonis Šulcs (viņš arī ilgus gadus vadīja Bauskas rajona sabiedrisko tūristu klubu). Aicināju Laimoni atcerēties laivošanas laiku. “Pirms “Mēmeles” mačiem milzīga popularitāte bija ūdenstūrisma sacensībām, kas tika organizētas Amatas upē. Pēc tam, kad vienu nakti sacīkšu laikā pie Amatas dzelzceļa tilta tika pacelts Latvijas pirmās brīvvalsts sarkanbaltsarkanais karogs, šos mačus aizliedza rīkot. Ūdenstūrisma vadītājs tolaik bija Jānis Olders un kopā ar viņu gudrojām, ka nedrīkstētu liegt pavasara laivošanas piedzīvojumus un priekus. Tā Amatas sacensības atrada jaunu mājvietu Bauskā. Lai mači būtu interesanti, vajadzēja izveidot trasi.
Tolaik darbavietām bija iedalīts diezgan naudas atpūtas un sporta pasākumu rīkošanai. Melioratīvās celtniecības pārvaldei bija piemērota tehnika, lai upes gultnē sastumtu milzu akmeņus, kur veidojās atstraumes un varēja izlikt vārtus. Es, tāpat kā uzņēmuma toreizējais vadītājs Alfons Tabūns un citi darbinieki, biju vēl pietiekami jauns, lai īstenotu trakulīgas ieceres. Darbu pie mums sāka arī vairāki tikko augstskolu beiguši speciālisti , kas paši piedalījās sacensībās, piemēram, Pēteris un Laimdota Gabriloviči. Rajona sporta dzīves vadība un arī toreizējā rajona padomes Izpildkomiteja atbalstīja laivu sacīkstes Mēmelē,” stāsta L. Šulcs, kādreizējās MCP Bauskas iecirkņa vadītājs.
Jāatgādina, ka dažus gadus Bauskas rajona Bērnu un jaunatnes sporta skolā darbojās arī treniņgrupas akadēmiskajā airēšanā un mūsu pilsētā izauga pat Latvijas izlases sportisti. Starp citu, arī pašlaik akadēmiskajā airēšanā veiksmīgi trenējas Vecumnieku meitene Baiba Grinberga un codiete Santa Zvilna.
Tūrisms zaudē popularitāti
Tūrisma un ūdenstūrisma tradīciju aktīvākais periods mūspusē bija pagājušā gadsimta 70. un 80. gadi. Pārmaiņu laikā diemžēl neizdevās noturēt uzkrāto pieredzi un papildināt to ar jauniem risinājumiem, kas, saprotams, prasa arī finanšu ieguldījumu. Līdzko arodbiedrības pārtrauca iedalīt naudu, arī pieaugušo tūrisma rosība apsīka.
L. Šulcs spriež, ka sportā, tāpat kā dzīvē, pārmaiņas ir nenovēršamas. Tās notikušas ne jau Bauskā un mūsu rajonā vien. Tagad vairs tikai dažās mācību iestādēs, piemēram, Misas un Uzvaras vidusskolā, vēl ir tūrisma pulciņi, jo ir skolotājas, kas ar bērniem darbojas. Manuprāt, aktīvais tūrisms varētu būt plašāk izvērsts, kā tas ir, piemēram, kaimiņzemē Lietuvā.
