Saeimā ievēlēto simts deputātu galvenais uzdevums – organizēt likumdošanu, lai tā sakārtotu un atvieglotu iedzīvotāju ikdienu, reizē kontrolējot likumdošanas procesā iesaistīto darbinieku paveikto.
Diemžēl ne viens vien piemērs rāda, ka šo uzdevumu veic nekvalitatīvi. Piemēram, Latvijas Ministru kabinets 7. janvārī atbalstīja Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu un Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus noteikumos par dzīvojamās mājas apsekošanu un energoefektivitātes minimālajam prasībām. «Bauskas Dzīve» jau rakstīja par šiem lēmumiem, kas realitātē pierāda, ka tiek izšķērdēti valsts resursi.
Likumprojekts pašreizējā versijā nepilda uzdevumu, kāds tam bija lemts – ierobežot lielo tirdzniecības tīklu iespējas ietekmēt ražotājus. Pieņemtajiem grozījumiem, tāpat kā daudziem citiem likumiem un noteikumiem, kas saistīti ar namu apsaimniekošanu, nav paredzēts mehānisms, kā piespiest dzīvokļu īpašniekus un apsaimniekotājus tos pildīt.
Tie nav vienīgie likumi un noteikumi, kuriem tērēti resursi, maksātas ierēdņiem algas, bet jēgas nav. Nepārtraukti tiek radītas nodevas un nodokļi, kas nemaz nepalīdz, bet kuru dēļ jātērē laiks un nauda. Kā piemēru var minēt maksājumu par uzņēmuma automašīnu, ja to izmanto privātajām vajadzībām. Bieži vien vieglāk ir samaksāt nekā pierādīt, ka neizmanto. Kāds ir reālais ieguvums no šādiem maksājumiem, nav skaidrs.
Pirms Saeimas vēlēšanām droši vien partijas un deputāti leposies ar apstiprinātajiem likumprojektiem un noteikumiem, kuriem idejas noteikti bija pašas cēlākās. Tiesa, nav ticības, ka šiem likumiem izdosies sasniegt tos mērķus, kas bija par pamatu dokumenta izstrādes iniciatīvai un par ko runā paši deputāti.
