Kad noziegums bija varoņdarbs, bet varoņdarbs – noziegums.
Kad noziegums bija varoņdarbs, bet varoņdarbs – noziegums.
Šādi var raksturot laiku, kad Otrajā pasaules karā nacistu okupētajā Latvijā ebreju iznīcināšana tika pasludināta par vēsturisku misiju jeb varoņdarbu, bet viņu glābšana – par visbargāk sodāmu rīcību jeb noziegumu.
Pētot ebreju gaitas, ir uzkrātas dažādas liecības par vairāk nekā diviem simtiem gadījumu, kad Otrā pasaules kara laikā nacistu okupētajā Latvijā cilvēki, riskējot ar savu un tuvinieku dzīvību, mēģināja glābt un arī izglāba daudzus ebreju tautības līdzpilsoņus.
Arī toreizējā Bauskas apriņķī bija vairāki šādi gadījumi, par kuriem visa informācija joprojām nav apzināta. Vispilnīgāk izpētīti trīs gadījumi, no kuriem divos cilvēki tika izglābti, bet trešajā glābšanas mēģinājums bija neveiksmīgs.
Noziegums pilsētas ambulancē
Pēc pirmajām akcijām pret Bauskas ebrejiem 1941. gada jūlija vidū Bauskā tika nolemts veikt ebreju sterilizāciju (atņemt spēju radīt pēcnācējus). Bauskas pilsētas ambulancē (tagadējā ēkas adrese: Rīgas ielā 51, Bauskā) tika īstenots noziegums, kuram var izsekot Latvijas Valsts arhīva dokumentos. Šī notikuma vienam upurim – Bauskas tirgotājam Israilam Toikam – izdevās izglābties, un viņš savās pēckara liecībās atklāja pastrādātā nozieguma norisi.
Par nozieguma upuriem kļuva 56 ebreju vīrieši (t. sk. deviņi zēni vecumā no 8 līdz 15 gadiem), kurus uz pilsētas ambulanci konvojēja no vairākām aresta vietām pilsētā, kā arī no pilsētas ebreju geto, kur bija notikusi darba spējīgo vīriešu šķiršana no ģimenēm. Par to, kas izplānoja šo noziegumu, kā tas notika un kas to veica, tiks pastāstīts citā reizē. Šoreiz par to, kā izglābās I. Toika.
Antisanitāros apstākļos
Sterilizētie ebreji vēl apmēram divas nedēļas (līdz jūlija beigām vai augusta sākumam) atradušies apsargātā ambulancē antisanitāros apstākļos, uzturēti ar niecīgu pārtikas devu, un tikai tad pieņemts lēmums viņus noslepkavot.
Naktī ambulancē ieradušies apbruņoti latviešu palīgpolicijas vīri, kam bija dota pavēle sadzīt divās kravas automašīnās visus ambulancē esošos ebrejus un aizvest viņus uz nošaušanas vietu bijušajā aizsargu šautuvē Vecsaules pagasta Likvertenu mežā.
Slēptuvi rod “sirsniņmājas” bedrē
I. Toika atceras, ka tajā brīdī, kad pie ambulances piebraukušas automašīnas un telpās ienākuši apbruņoti policisti, viņš nojautis ko nelabu. izmantojis brīdi, kad policisti novērsuši uzmanību, izlēcis pa sētas puses logu. Ambulance vēl nav bijusi pilnībā ielenkta, un bēgšana izdevusies. Policisti caur logu bēgļa virzienā tum sā raidījuši vairākus šāvienus. Pēc tam sākusies bēgļa meklēšana.
Tomēr I. Toikam izdevies iebēgt tuvējā “sirsniņmājā” un paslēpties, līdz pusei iegremdējoties bedres saturā. Šādos apstākļos viņš sagaidījis rītu, kad apkārtnē viss norimis. Tad, nomazgājies Mēmelē, I. Toika patvērumu meklējis čigāna Kozlovska zirgu stallī, taču saimnieks viņu pamanījis un nav vēlējies uzņemties risku slēpt ebreju – iedevis vien paēst un licis iet prom. I. Toikam cits nekas neatlicis, kā līdz tumsai nogulēt upmalas nātrēs.
Sagaidījis nakti, viņš pārpeldējis Mēmeli un kājām devies uz Vecsaules pagasta Dangu mājām (iespējams, kļūdains māju nosaukums, jo tas minēts kāda bij. policista krimināllietā grūti salasāmā rokrakstā krievu valodā) pie Alfrēda un Annas Pīpiņiem, kam pirms kara kā zirgu tirgotājs bija pārdevis zirgu uz parāda. Pie šiem cilvēkiem Vecsaulē, kuriem palīdzējis arī kaimiņos dzīvojošais Antons Gluborskis, I. Toikam izdevies atrast patvērumu. Tur viņš pavadījis septiņus mēnešus.
Par klusēšanu – kandžas pudele
Kaut arī laukos ebreju slēpt bija vieglāk nekā pilsētā, tomēr “modrās acis” bija kaut ko redzējušas un “modrās ausis” kaut ko dzirdējušas: laukos slēpties kļuva nedroši. I. Toika atgriezās Bauskā, un apmēram pusotru gadu viņu slēpa gan bijusī skolas biedre Lūcija Bundzinska savā mājā Upes ielā, gan zārku darbnīcas īpašnieks Oskars Žebers. Pie O. Žebera I. Toika dzīvoja viņa ēkā Rīgas ielā (tag. autoveikala “Divupe” ēkā), kurai tolaik bija tornītis. Šis tornītis tad arī tika izmantots par slēptuvi.
Tomēr arī Bauskā slēpties bija nedroši, tāpēc I. Toika pavisam drīz devās uz Brunavu (toreizējo Panemunes pagastu), kur upes malā Latpuru mājās un vēl dažās citās vietās (vasarā, piemēram, siena šķūnī) viņu slēpa bērnības draugi Žanis Rigerts un Jānis Stankevičs.
Interesanti, ka vairāki vietējie pagasta latviešu palīgpolicisti jeb šucmaņi zināja par ebreja slēpšanu, taču maksa par klusēšanu bija regulāras kandžas pudeļu piegādes.
Mežā Valles tuvumā
Taurkalnes pagastā, Valles tuvumā, bijusī Taurkalnes pagasta aizsardžu priekšniece un Lielūdru māju saimniece Marta Lielūdre slēpa un izglāba no Rīgas geto izbēgušu ebreju Solomonu Vestermani. S. Vestermaņa izglābšanās fakts savulaik minēts laikrakstā “Bauskas Darbs” 1946. gada 2. februārī, bet sīkāk šos apstākļus pētījis un aprakstījis publicists Uldis Lasmanis laikraksta “Mājas Viesis” pagājušā gada 4. jūlija numurā.
Bērnam nebija lemts izaugt lielam
Bauskas pulksteņmeistara ebreja Variatova ģimenē 1941. gadā par auklīti strādāja baušķeniece Anna Krieviņa. Viņa ar bērnu pastaigājās, kad jūlija pirmajā pusē ebrejiem bija pavēlēts atstāt pilsētas centru un viņus izdzina no dzīvokļiem. A. Krieviņa tobrīd nolēma paglābt mazo no šīm šausmām, aizvedot meitenīti pie savas paziņas Bauskas frizieres Jučiņas. Viņa bērnu pieņēma un pēc tam slepus nogādāja laukos pie kādas radinieces.
Šis notikums, kura tālākā attīstība diemžēl nav zināma, ilgu laiku tika uzskatīts par drošu ebreja izglābšanas faktu. līdz bijušais baušķenieks Grigorijs Arensburgs, kurš 1941. gadā atradās Rīgas geto un kuru izglāba Žanis Lipke, atklāja, ko piedzīvojis Rīgas geto.
Proti, kādu reizi, atgriežoties no darba, viņš pamanījis, ka pie vārtiem raudādama stāv G. Arensburga mātei Rahilei pazīstama latviešu sieviete no Bauskas ar ebreju meitenīti pie rokas. Viņa tad arī paņēmusi bērnu un pēc tam pastāstījusi, ka sieviete ir nodota par to, ka laukos slēpj ebreju, un viņai likts to nogādāt galvaspilsētā. Rīgas geto likvidēšanas akciju laikā 1941. gada novembra beigās un augusta sākumā Rumbulā tika noslepkavota gan G. Arensburga māte, gan minētā ebreju meitenīte.
