Pēc horoskopa esmu Zivs, kas dzimusi Zirga gadā. Tāpēc jokojot varu sacīt, ka esmu tāds jūraszirdziņš, kurš peld pretī noskatītam mērķim un, ja nepieciešams, spēj pavilkt arī smagu nastu.
«Pēc horoskopa esmu Zivs, kas dzimusi Zirga gadā. Tāpēc jokojot varu sacīt, ka esmu tāds jūraszirdziņš, kurš peld pretī noskatītam mērķim un, ja nepieciešams, spēj pavilkt arī smagu nastu.»
Tā ar sevi iepazīstina īslīciete Indra Stūre, kurai dzimšanas diena ir svētdien, 4. martā.
Ar skatu uz pilskalnu
Savā mājā Stūru ģimene dzīvo 13. gadu. Indra un viņas dzīvesbiedrs Oskars atceras, ka pārvākšanās notikusi Latvijas valsts svētkos. No ēkas otrā stāva ar lepnumu vērojuši Bauskas pils torni ar togad mastā uzvilkto sarkanbaltsarkano karogu. Varbūt tāpēc skats uz pilskalna pusi arvien vieš cerīgas domas par nākotni.
Viesistabā goda vieta ir atvēlēta Indras un Oskara portretiem, ko gleznojis vīratēvs.
Oskaram darbdienas aizrit piensaimnieku akciju sabiedrībā «Bauskas piens». Viņš ceļas ļoti agri, jo ir šoferis piena savācējs. Ģimenē aug 15 gadu vecs dēls Oskars un meita Laura, kurai ir 13 gadu. Oskara juniora brīvo laiku aizņem datori, arī sports viņu vilina, zēns vēlas izmēģināt trenažieru iespējas. Rītvakar Stūru ģimene brauks uz deju kopas «Mēmelīte» koncertu Bauskas tautas namā, jo meita Laura jau deviņus gadus tajā danco. Ar īpašu mīļumu Indra piemin savu vecmāmiņu Zelmu, kura dzīvo kopā ar viņiem. Savulaik vecmāmuļa atbalstījusi mazmeitas Indras izvēli kļūt par medmāsu.
Rozes un dejas solis
Ar nepacietību Indra gaida pavasari, kad dārzā no zemes sprauksies asni un uzziedēs daudzkrāsainie tulpju zvani. Kopā ar meitu Indra aprūpē ap 50 rožu šķirņu. Vasaras rītos var jūsmot par rīta rasas veldzētiem ziediem.
Indrai nekad nav paticis mierīgi sēdēt un atpūsties. Trīs gadus viņa bijusi vienā pārī ar vīru Dzintara Zeibota vadītās deju kopas «Pērkonītis» pieaugušo grupā. Jauki iespaidi palikuši no 1996. gada, kad dejotāji piedalījušies 10. latviešu dziesmu svētkos Kanādā. Sajūsminājusi brīvība, kas tur valdījusi. «Vienmēr atmiņā paliks Niagāras ūdenskrituma šalkoņa un diženums,» piebilst jubilāre. Par braucienu uz Kanādu atgādina mazs ābolītis, kurā iekšā tup smaidīgs vāverēns. «Tautiskās dejas var dancot visu mūžu, bet modernās – tik ilgi, kamēr cilvēks jūtas jauns,» uzskata Indra. Stūru ģimene tāda vēl ir, un kopš rudens divas reizes nedēļā Indra un Oskars brauc uz sarīkojumu deju stundām Bauskas tautas namā. Vairākas reizes gadā noteikti tiek apmeklētas izrādes kādā no Latvijas teātriem. Tieši sadzīviski un psiholoģiski uzvedumi viņai esot tuvi, ikreiz varot gūt kādu praktiski pielietojamu gudrību ģimenes attiecību izpratnei.
Pilna māja kustonīšu
Stūru ģimenes māja mazliet atgādina nelielu zoodārzu. Viesistabā lielā akvārijā starp zaļajiem augiem rosās 18 mudīgu zivtiņu. Citā istabā akvārijā mājo plēsīgās zivis un pat tritons. Patīkami esot skatīties akvārijā, cik dzīvīgi peld zivteles.
Indrai no ūdens bail nekad nav bijis, kaut arī peldēt viņa iemācījusies ļoti vēlu, tagad vasarās upē viņa ar mieru ir pavadīt visu dienu. Vēl šajā mājā jārūpējas par trim kaķiem un suņiem, ūdens bruņurupuci, divām smilšu pelēm un žurkām. Mīlestība pret dzīvajām radībām Indrā iemājojusi jau bērnībā. Savā sešu gadu dzimšanas dienā meitene vairāk par visu vēlējusies saņemt pūkainu suņuku.
Kā jau ūdens mīļotājai Indras tīkamās krāsas esot jūraszilās, šajos mierīgajos toņos viņa darina savus rokdarbus. Idejas un raksti tiek nolūkoti modes žurnālos «Burda» vai «Verena». Indrai esot svarīgi, lai viņas apģērbs izceltos ar savdabību, nebūtu tāds kā visiem.
