Ceraukstes pagasta «Lejeniekos» piektdien, 19. septembrī, notika Dzejas dienu tradicionālais sarīkojums.
Ceraukstes pagasta «Lejeniekos» piektdien, 19. septembrī, notika Dzejas dienu tradicionālais sarīkojums. Tā iniciatore ir Griķu pamatskola.
Pirmie ierodas velosipēdisti
Svētku finansējumu nodrošināja pagasta padome, bet organizēšanā iesaistījās arī Ceraukstes pagasta divas bibliotēkas un Bauskas 1. vidusskola. Dzejas dienās piedalījās literāts Reinis Ādmīdiņš, dzejnieki Pēteris Jurciņš, Inta Baltgalve, Aina Medne, Dagnija Gasūna, Ināra Druva, Rūdolfs Saulājs.
Plašu koncertprogrammu bija sagatavojuši Griķu pamatskolas audzēkņi skolotāju Ineses Lavrinovičas un Ināras Dimantes vadībā. Pirmie apmeklētāji no Bauskas ieradās ar divriteņiem. Tie bija pilsētas 1. vidusskolas 6.a klases skolēni un audzinātāja Sandra Rumba. Bērni pirmo reizi bija devušies kopīgā izbraukumā ar velosipēdiem. Sandra Rumba teic: «Ja jau dodamies uz Dzejas dienām, jābūt spilgtām izjūtām, lai emocijas plūst no visām pusēm! Tādēļ maršruts veda cauri rudenīgajam Beku mežam.»
Ezis tērpjas kažokā
Bauskas 1. vidusskolas 6.b klases audzēkņi no autobusa izkāpa teātra kostīmos, bet audzinātāja Zeltīte Šmite pāri pļavai stūma ķerru ar dekorācijām. Visa klase ir iestudējusi veltījumu Dzejas dienām un Vilim Plūdonim – pasaku lugu «Eža kažociņš».
Galveno lomu spēlē Artūrs Toms. Viņš sacīja: «Lugā ir interesants teksts, man patīk notikumu attīstība. Arī kostīms, ko atradām skolas teātra garderobē, ir ļoti labs.» Artūrs un princeses lomas atveidotāja Dana Krauze nav iesācēji. Viņi darbojas skolas teātra studijā, ko vada Sandra Rumba, un ir spēlējuši vairākās izrādēs.
Rakstnieki – klejojoši tirgotāji?
Dzejnieks Pēteris Jurciņš «Lejeniekos» ir trešo reizi. Šogad viņam iznākušas divas grāmatas – krājums latgaliešu valodā un dzejoļu izlase, kurā apkopots no 1968. līdz 2002. gadam uzrakstītais. Uz jautājumu par dzejas lomu mūsdienu sabiedrībā Pēteris Jurciņš atbildēja: «Mana paaudze ļoti daudz lasīja, iekams nokļuva pensionāru statusā. Tagad trūkst naudas grāmatām. Ir radies tradīcijas pārrāvums, kam ir sociāls raksturs. Jaunā paaudze aizraujas ar šoviem un «zibsnīšiem» datoru ekrānos.
Grāmatas pašlaik nav pieprasītas. Ja rakstnieks tomēr atrod sponsorus un izdod kādu grāmatu smieklīgi mazā tirāžā, viņam pašam kā klejojošam tirgotājam jāstaigā apkārt un jāmeklē pircēji. Neatkarības gados ir notikušas arī ļoti labas lietas. Tiek izdoti īsti poligrāfijas meistardarbi – uz laba papīra iespiestas, skaisti ilustrētas grāmatas, ko prieks paņemt rokās. Esmu optimists un ticu, ka latviešu mīlestība uz literatūru nav zudusi. Nākotnē dzeja un proza atkal būs vajadzīgas.»
Interesējas par Plūdoni
Plūdoņa muzejmājas vadītājas pienākumu izpildītājai Sigitai Norkutai 19. septembrī brīva laika nebija. Jau rīta pusē «Lejeniekos» ieradās skolēnu grupas no Liepājas, Ventspils, Rīgas un Ogres. Dažu skolu audzēkņi pa Zemgali ceļo divas dienas un cenšas apmeklēt pazīstamākos kultūrvēstures objektus. To vidū ir arī Viļa Plūdoņa muzejs.
Sigita ir gandarīta par pagasta inteliģences atsaucību Dzejas dienu rīkošanā. Zaķīšu pirtiņā pagasta bibliotekāres bija iekārtojušas jauku izstādi, kurā eksponētas Dzejas dienu ciemiņu izdotās grāmatas. Tas viņiem bija negaidīts pārsteigums.
